Latvijas Banka: Valsts budžeta politikai ir jākļūst konservatīvākai

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste
 

 

Latvijā valsts budžeta politikai ir jākļūst konservatīvākai, pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

(Pievienoti banku analītiķu komentāri.)

«Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk dzirdam bažas par iespējamo pārkaršanu tautsaimniecībā. Patiešām, ekonomikā redzam pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Darbaspēka tirgū vērojams saspīlējums, uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti, kas jau tuvākajā nākotnē var ietekmēt investīciju apmēru un konkurētspēju,» sacīja Rutkaste.

Reklāma

Viņš arī uzvēra - lai šos riskus novērstu, ir nepieciešams īstenot vairākas lietas, tostarp jāīsteno strukturālās reformas, kas nodrošinātu efektīvāku esošā cilvēkkapitāla izmantošanu gan veselības, gan izglītības nozarē, kā arī jārūpējas, lai ilgstošie bezdarbnieki atgrieztos darba tirgū, un jāpārskata nodarbināto skaits valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā kopumā. Vēl viens ļoti būtisks pasākumu komplekss ir saistīts ar budžeta politiku, kurai jābūt konservatīvai.

«Latvija nevar atļauties ekspansīvu fiskālo politiku. Jāīsteno pretcikliska budžeta politika, proti, labajos laikos jāveido budžeta uzkrājumi, kurus varētu izmantot sliktajos laikos. Tomēr pēc krīzes, dzīvojot augošas tautsaimniecības apstākļos, tā arī nevienu gadu neesam spējuši panākt budžeta pārpalikumu,» teica Rutkaste.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Eiropas fondi nav mūžīgi un jau pēc pāris gadiem kārtējais plānošanas periods beigsies.

«Plānots paplašināt fiskālo telpu, meklējot jaunus ienākumu avotus. Taču šādiem ienākumu avotiem ir īstermiņa daba, piemēram, procentu izdevumu ietaupījumi, tāpēc ilgtermiņā var pieaugt budžeta deficīts,» sacīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Viņš norādīja, ka satraukumu rada arī valdības iecere atteikties no fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanas 2019.gadā.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja - tā kā darbs pie budžeta vēl nav noslēdzies un ir iespējami pārsteigumi, steigties ar vērtējumiem ir pāragri.

Viņš arī sacīja, ka ekonomika ir uzņēmusi apgriezienus, situācija budžetā ir pozitīva, tādēļ kļūst arvien grūtāk noturēties pret spiedienu, kas pārskatāmā nākotnē būs ļoti spēcīgs. Tajā pašā laikā tas dod iespējas arī pietiekami neprognozējamiem soļiem, piemēram, nesenais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājums Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem.

«Šobrīd būtiskākais ir noturēties no līdzīgu gājienu atkārtošanas,» viņš sacīja.

Tāpat Gašpuitis atzina, ka līdzekļu palielinājums veselības nozarei ir saprotams, jo tā ir viena no valdības prioritātēm. Taču ir būtiski, lai turpinātos nozares sakārtošana līdz kādai rezultatīvai un sabiedrībai izprotamai stadijai, kas ļaus efektivizēt esošo līdzekļu izmantošanu.

Savukārt "DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka visnotaļ nopietni ir uztverami aizrādījumi, ka pie diezgan straujas izaugsmes budžets tiek plānots ar deficītu, maksimālajā limitā iekļaujoties ar pasākumiem, kas izpelnījušies fiskālās disciplīnas padomes aizrādījumus. No otras puses, ar ļoti lielu ticamību var prognozēt, ka faktiskais deficīts izrādīsies mazāks, jo budžeta makroekonomiskais rāmis ir pesimistisks, proti, tas paredz, ka šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3,7%, bet nākamgad - par 3,4%.

«Jaunākie dati liek domāt, ka šogad pieaugums būs ap 4,4%, bet nākamgad gandrīz noteikti vēl lielāks. ES fondu aprites paātrinājums, privātā sektora kreditēšanas cikls, nodokļu reformā ietvertais fiskālais stimuls - visi šie faktori spēcīgi strādās par labu tālākam paātrinājumam, to efektam makroekonomiskā līmenī savstarpēji pārklājoties, radot atgriezeniskās saites caur augošu patērētāju un uzņēmēju optimismu utt. Ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kāds nākamgad var būt IKP pieaugums optimistiskajā scenārijā,» sacīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka nozīme ir abu gadu prognozei, jo straujāka izaugsme šogad nozīmē, ka nākamajā gadā ekonomika jau startēs, virzoties pa augstāku trajektoriju. «Mūsu Ministru prezidents nesen priecīgi pavēstīja, ka augustā nodokļu ieņēmumi pārsniedza prognozētos par 5%. Ļoti iespējams, ka tas ir, kā angļi saka, «taste of things to come» jeb tālāku notikumu priekšvēstnesis,» piebilda Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka tāpēc tik ļoti nesatraucas par ieplānoto budžeta deficītu. «Tā saucamajos treknajos gados neplānotie papildu ieņēmumi tika sadalīti budžeta grozījumos gada vidū, šādi nepieļaujot pārpalikuma rašanos. Tā laika notikumiem ir tik slikta aura, ka tiešām ticu, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks. Neiztērējot papildu ieņēmumus, ir liela iespēja nākamo gadu beigt ar pārpalikumu. Atgādināšu, ka arī 2016.gadā bija paredzēts maksimālais saskaņā ar fiskālās atbildības likumu pieļaujamais deficīts. Taču, pēc provizoriskiem datiem, gads tika noslēgts ar nelielu pārpalikumu,» teica Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka, vērtējot deficīta pieļaujamību, izaugsmes temps noteikti nav vienīgais kritērijs - svarīgas ir arī privātā sektora finanšu plūsmas.

«Mājsaimniecības un uzņēmumi joprojām darbojas piesardzības režīmā, uzkrājot vairāk, nekā aizņemoties. Varbūt nākamgad tas tā vairs nebūs, bet tādā gadījumā arī deficīta valsts budžetā noteikti nebūs. Oficiālā prognoze paredz joprojām visai miegainu patēriņa pieaugumu nākamgad. Lai arī budžeta pamatā esošie makroekonomiskie pieņēmumi ir pesimistiski, tos labot nevajadzētu, ievērojot, ka fiskālajai politikai ir pamazām jāvirzās lielākas piesardzības virzienā,» klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka jau šā gada sākumā bija jūtams, ka medicīna vadošo lēmumu pieņēmēju prātos ir kļuvusi par nākamā gada prioritāti.

«Latvijā viss ir prioritāte, bez šaubām, taču šajā gadījumā šo vārdu lietoju tā tiešajā nozīmē. Pēkšņi dienaskārtībā parādījās nodokļu reforma un medicīnas pozīcijas pēkšņi bija apdraudētas. Taču pēc varonīgiem fiskālās telpas paplašināšanas vingrinājumiem Finanšu ministrija var lepni ziņot, ka veselības aprūpei papildu tiks 200 miljoni eiro. Tas ir tiešām nozīmīgi. Šāda papildu summa ir nepieciešama, jo sabiedriskā sektora finansēšana Latvijā jau gadiem darbojusies ar saskaņā ar nekur nerakstītu principu – tad, kad kaut kas sāk sabrukt, tad papildus naudu iedodam. Vai nu medicīnas darbinieki ļoti labi tēlo, vai arī nozarē šis brīdis tiešām ir pienācis,» sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka, no banku viedokļa raugoties, var apsveikt četru miljonu eiro piešķiršanu pirmā mājokļa iegādes atbalsta programmai. «Nešaubieties ne mirkli - budžetā šī nauda atgriezīsies ar uzviju, jo hipotekārās kreditēšanas atbalstīšanai cikla agrīnajā fāzē var būt ļoti liela ietekme uz patēriņu un investīcijām,» piebilda Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka savukārt tiešā ietekme no samazinātās PVN likmes noteikšanas dārzeņiem būs triviāla, taču, tas iezīmē ļoti aplamu pieeju politikas veidošanai. «Ja tas izrādīsies kā starta šāviens budžeta raustīšanai starp dažādu nozaru interesēm, negatīvā ietekme uz labklājību nākotnē var izrādīties būtiska,» uzsvēra Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem atzīmēja, ka tostarp veselības aprūpei piešķirti 200 miljoni eiro, bet ceļu sakārtošanai - 25 miljoni eiro.

Saistītie raksti
Latvijas Bankas ekonomists: Latvijā saglabāsies noturīgs atalgojuma kāpums

Latvijas Bankas ekonomists: Latvijā saglabāsies noturīgs atalgojuma kāpums

Latvijas Banka paaugstinājusi šā gada IKP pieauguma prognozi līdz 4,2%

Latvijas Banka paaugstinājusi šā gada IKP pieauguma prognozi līdz 4,2%

Latvijas Bankas ekonomiste: Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad ir visai labas

Latvijas Bankas ekonomiste: Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad ir visai labas



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Māja
Māja, Tīraine, 279000 EUR
Māja
Māja, Ķekava, 170000 EUR