Salīdzināt zāļu cenas dažādās valstīs, skatoties tikai to gala cenu aptiekas plauktā, ir nekorekti, komentējot publiskajā telpā aktualizējušos jautājumus par zāļu dārdzību Latvijā, uzsvēra Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis.
Viņš uzsver, ka zāļu cenu veidošanos nosaka vairāki faktori, sākot ar katras valsts zāļu cenas veidošanās īpatnībām, tostarp ražotāja sākuma cenu, izplatītāja, piegādātāja un pārdevēja piecenojumu, valsts kompensācijas mehānismiem un nodokļu politiku.
Tāpēc zāļu gala cenu salīdzināšana dažādās valstīs ir pavirša, selektīva un tādējādi maldina sabiedrību, radot nepareizu priekšstatu par medikamentu aprites sistēmu Latvijā, apgalvoja Rutulis.
Viņš skaidroja, ka medikamentu ražošana un aprite ir viena no stingrāk regulētajām nozarēm Latvijā. Zāļu cenu veidošanos Latvijā strikti regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi nr. 803 «Par zāļu cenu veidošanas principiem». Šie noteikumi nosaka katra tirdzniecības posma piecenojuma apmēru, no ražotāja līdz gala pārdevējam, tas ir, aptiekai, pamatojoties uz ražotāja noteikto zāļu cenu. Tieši ražotājs ir pirmais posms, kas nosaka zāļu gala cenas apmēru.
«MK noteikumi nr.803 stingri nosaka visu iesaistīto pušu piecenojumus. Līdz ar to variēt ar piecenojuma apmēru peļņas nolūkā nav iespējams. Zāļu cenas veidošanās tiek stingri regulēta. Plašākās iespējas ir ražotājam, kas nosaka zāļu bāzes cenu, uz kuru balstoties tiek aprēķināts un noteikts zāļu lieltirgotāja un aptiekas piecenojums, kas kopā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) veido gala cenu. No katra iztērētā eiro aptiekā ap 65 līdz 70 centi tiek zāļu ražotājam, pārējie tiek sadalīti trīs daļās - PVN, aptieka un lieltirgotājs. Tieši ražotāja noteiktā zāļu cena ir mēraukla, pēc kuras tiek aprēķināta zāļu «aptiekas plaukta» cena,» atzīmēja Rutulis.
Vienlaikus viņš sacīja, ka maldīgs ir uzskats, ka medikamenti Latvijā ir dārgāki nekā Lietuvā vai Igaunijā, salīdzinot tikai medikamenta cenu. Pirmkārt, būtiska atšķirība ir visu Baltijas valstu nodokļu politikā - Igaunijā un Lietuvā ir zemākas PVN likmes medikamentiem - attiecīgi 9% Igaunijā, bet Lietuvā tie ir 5%, kamēr Latvijā 12%. Turklāt Latvijā kopumā esot viena no augstākajām PVN likmēm medikamentiem visā Eiropas Savienībā (ES).
Tāpat AĪA valdes priekšsēdētājs norādīja, ka Latvijā ir nepietiekams kompensējamo zāļu budžets valsts pilnīgi vai daļēji apmaksāto medikamentu sarakstam, līdz ar to zāles Latvijā, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, ir dārgākas, jo valsts pasūtījums gluži vienkārši ir mazāks. Rezultātā Latvija šobrīd ir pēdējā vietā starp Eiropas valstīm jaunu un efektīvu zāļu pieejamības un valsts kompensācijas ziņā.
To apliecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) aprīļa beigās publiskotā analīze par zāļu pieejamību un kompensāciju, atzīmēja Rutulis. No 112 jaunajiem medikamentiem, kas apstiprināti pēdējo pāris gadu laikā, Latvijas pacientiem valsts kompensē deviņus, bet pārējie medikamenti Latvijas pacientiem pieejami vien par pilnu maksu.
Tikmēr kaimiņvalstīs ir ievērojami labāka pieejamība mūsdienīgiem medikamentiem - Lietuvā valsts apmaksā 30 jaunās zāles, bet Igaunijā - 19. Igaunijā tiek kompensētas lielākā vai mazākā mērā gandrīz visas recepšu zāles. Tas arī ir viens no rādītājiem, kāpēc kaimiņvalstu iedzīvotāji par medikamentiem var maksāt mazāk, jo pacientu līdzmaksājums ir mazāks un kopējais zāļu apjoms, ko valsts kompensē, ir lielāks. Šai situācijai ir arī ekonomisks efekts, proti, jaunāku un iedarbīgāku medikamentu lietošana nozīmē, ka valsts varēs tērēt mazāk naudas stacionārai vai ambulatorai ārstēšanai, kā arī dažādiem pabalstiem, jo efektīvākas zāles nozīmē lielāku ekonomiski veiktspējīgu iedzīvotāju daļu.
«Latvijā pacientu līdzmaksājums ir salīdzinoši augsts, jo valsts nekompensē lielu daļu medikamentu, kā to dara citās ES valstīs. Tas noved pie tā, ka zāļu cenas Latvijā kopumā ir lētākas nekā citur ES, bet iedzīvotāji ir spiesti maksāt vairāk, jo valsts atbalsts ir katastrofāli zems, bet iedzīvotāju pirktspēja un ieņēmumu līmenis atpaliek no vidējiem ES rādītājiem,» uzsvēra Rurulis.
Latvijā ir noteikti dažādi zāļu kompensāciju apmēri, kur pacientu līdzmaksājums nereti veido būtisku daļu no zāļu gala cenas, kamēr citās ES valstīs zāļu kompensāciju apmērs ir stipri augstāks, turklāt ietver plašāku kompensējamo medikamentu izvēli ar dažādu cenu diapazonu.
«Jo mazāk zāles kompensē valsts, jo vairāk zāles pacientiem ir jāiegādājas pašiem, tērējot tam lielākus līdzekļus. Ne jau zāļu cena ir galvenā problēma Latvijā, bet jautājums, kā jau tirgū esošie lētākie medikamenti nonāk pie pacienta. To, manuprāt, var izdarīt, strādājot trīs galvenajos virzienos - ārsts, nodrošinot, ka tas izraksta pacientam finansiāli vispieejamāko medikamentu starp daudziem analogiem, valsts, kompensējot daudz vairāk zāļu un informējot pacientus par to iespējām, un aptieka, piedāvājot vairāku cenu grupu medikamentus analogu vidū,» skaidroja Rutulis.
Kā liecina AĪA informācija, arvien turpina pieaugt no Latvijas uz citām valstīm izvesto zāļu apjoms un vērtība, kas ir viens no apliecinājumiem tam, ka Latvijā zāļu cenas ir zemākas nekā citās valstīs. Pēdējos gados zāļu eksports pārsniedz zāļu importu - vairāk izved, mazāk ieved. Ja Latvijā zāļu cenas būtu augstākas nekā citās valstīs, tad šī attiecība būtu jāskata otrādi. Turklāt šo starpību neveido sekmīgā Latvijas ķīmijas un farmācijas industrija ar lielākajiem flagmaņiem priekšgalā. Šo starpību veido reeksports, tīra tirdzniecība, pateicoties tam, ka daudziem ārvalstu ražotāju medikamentiem Latvijas tirgū ir noteiktas zemākas cenas, teica Rutulis.
Viņš arī norādīja, ka zāļu cenas Latvijā nemazinās, piemēram, aptieku skaita palielināšana. Latvijā aptieku pieejamību un konkurence ir viena no labākajām ES. Latvijā uz 2491 iedzīvotāju ir viena aptieka, ES šis rādītājs ir vidēji viena aptieka uz 4000 iedzīvotājiem.
Pēc Rutuļa domām, zāļu cenas aptiekā varētu samazināt pārdomāts un palielināts kompensācijas mehānisms un sistēma, kas nodrošinātu, lai pacientam izdevīgākais medikaments būtu pieejams un iedzīvotājiem būtu pēc iespējas mazāki līdzmaksājumi no viņu pašu līdzekļiem.
«Pārdomāts un uz iedzīvotājiem vērsts medikamentu kompensācijas mehānisms, kā arī mērķtiecīgs darbs ar ārstiem, zāļu ražotājiem, iedzīvotājiem un aptiekām, padarītu iedzīvotājiem draudzīgākas medikamentu cenas, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju kopumā. Iedzīvotāji būtu jāmudina arī vairāk komunicēt ar ārstiem un farmaceitiem, kas var ieteikt dažādu zāļu analogus dažādos cenu līmeņos, protams, izvērtējot katru gadījumu individuāli, atbilstoši noteiktajam ārstēšanas kursam. Papildus tam stingrāk būtu jāizskata nosacījumi zāļu reklamēšanai plašsaziņas līdzekļos, kā arī zāļu patēriņa veicināšanas pasākumu ierobežošana, kas attiecināma uz dažādu lojalitātes programmu, atlaižu karšu un citu aktivitāšu īstenošanu,» teica Rutulis.
Biedrība «Aptieku īpašnieku asociācija» dibināta 2008.gadā, lai aktīvi līdzdarbotos farmaceitiskās aprūpes attīstības un likumdošanas procesos. Biedrības galvenais mērķis ir farmācijas nozares un farmaceitiskās aprūpes pilnveidošana, aktīva līdzdalība likumdošanas procesā, aptieku un farmaceitu profesijas prestiža celšana un investīciju piesaistīšana.
