Latvijas Bankas ekonomiste: Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad ir visai labas

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce
 

Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad ir visai labas, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīst centrālās bankas ekonomiste Daina Pelēce, komentējot pirmdien publiskotos jūlija ārējās tirdzniecības datus.

Viņa norāda, ka pasaules ekonomikas aktivizēšanās, noturīgā izaugsme galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs un globālo cenu kāpums ir turpinājis sekmēt Latvijas eksportu. Jūlijs bija devītais mēnesis pēc kārtas, kad eksporta un importa gada izaugsme bija ar pozitīvu zīmi - attiecīgi 6,9% un 20,5%.

Savukārt 2017.gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu eksports ir pieaudzis par 9,7%. Preču eksporta izaugsmi nodrošināja gan reālo apmēru palielināšanās, gan cenu kāpums. Šogad ir pieaudzis arī reeksports, bet eksporta pieaugumā lielāks pozitīvais devums ir tieši iekšzemē ražotajai produkcijai.

Reklāma

Pelēce arī atzīmē, ka pozitīvs eksporta kāpums gada laikā ir saglabājies gandrīz visās preču grupās. Lielākais pozitīvais devums šā gada preču eksporta pieaugumā bija pārtikas produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, parastā metāla izstrādājumiem, mehānismiem un elektroiekārtām, koksnes izstrādājumiem un ķīmiskās rūpniecības ražojumiem.

Tāpat būtisku pozitīvo artavu eksporta izaugsmē sniedz lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta kāpums. Par pārtikas nozares atgūšanos liecina arī apstrādes rūpniecības dati, kas jūlijā uzrādīja 7,1% pieaugumu salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, apliecinot, ka pārtikas nozare ir atguvusies no iepriekšējo triju gadu grūtībām, ko izraisīja atsevišķu pārtikas produktu importa aizliegums Krievijā un tā radītās sekas – konkurences pieaugums citās valstīs.

Būtiski pārtikas produktu eksporta pieaugumu uz kaimiņvalsti Lietuvu ir veicinājušas strukturālās izmaiņas vienā no lielākajām pārtikas produktu kompānijām «Orkla Foods Latvija», kurā apvienoti uzņēmumi «Spilva» un «Gutta». «Orkla Foods Latvija» no Lietuvas uz Latvijas ražotni Babītes novadā ir pārcēlusi vairāku produktu ražošanu tieši Lietuvas tirgum, kas veicinājis uzņēmuma eksporta apjomu dubultošanos uz šo valsti, min Pelēce.

Viņa atzīmē, ka arī zivju pārstrādē vērojama atgūšanās par spīti tam, ka Krievija joprojām nav atcēlusi Latvijas zivju konservu importa aizliegumu. «Zivju produkcijas ražotāji, tāpat piena, kā arī gaļas produktu eksportētāji turpina meklēt un ir atraduši jaunus noieta tirgus vai paplašinājuši produkcijas klāstu jau esošajos,» pauž Latvijas Bankas ekonomiste.

Pelēce piebilst, ka vēl strauju attīstību uzrāda Latvijas saldumu ražotāji, kas nepārtraukti attīsta un pilnveido produktu sortimentu. Tiek iekaroti arvien jauni eksporta tirgi, piemēram, Centrāleiropā, Ziemeļvalstīs, ASV u.c. valstīs, tādējādi attaisnojot šajā nozarē veiktās investīcijas.

Pēc viņas minētā, arī koksnes eksporta izaugsme vairs nav mērāma divcipara skaitļos, tomēr ārējais pieprasījuma pēc Latvijas kokapstrādes produkcijas joprojām saglabājas, līdz ar to koksnes izstrādājumu eksports arī šogad sniedz nozīmīgu pozitīvo devumu kopējā preču eksporta izaugsmē. Koksnes eksporta pieaugums uz Zviedriju, Vāciju, Dāniju, Itāliju, Koreju, Lietuvu, Norvēģiju u.c. tirgiem kompensē koksnes eksporta kritumu uz Lielbritāniju.

Preču imports šogad septiņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 15,1%. Importā gada izaugsme iet roku rokā ar eksporta attīstību. Importu pozitīvi ietekmē straujāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieplūde, kas ir nodrošinājusi investīciju aktivitātes atjaunošanos, tajā skaitā arī «airBaltic» avio flotes paplašināšanās.

«Latvijas ārējās tirdzniecības perspektīvas šogad ir visai labas. Noturīgā izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs arī gada otrajā pusē palīdzēs audzēt eksportu un apstrādes rūpniecības izlaides apjomus. Tomēr riski turpmākai eksporta izaugsmei joprojām pastāv. Saspīlējumu veidošanās darba tirgū ir rezultējusies spēcīgā algu pieaugumā,» pauž Pelēce.

Viņa arī norāda, lai gan jūnijā un jūlijā mēneša laikā bija vērojams kritums preču eksporta vērtībā, tomēr pozitīvi, ka eksporta tirgus daļas pasaulē joprojām uzrāda kāpumu, lai gan izmaksu konkurētspēja ir vājinājusies algu kāpuma dēļ. Turpmāk sekmīgai izaugsmei eksporta tirgos un konkurētspējas noturēšanai nepieciešamas investīcijas ražošanas attīstībā.

«Eksportu negatīvi varētu ietekmēt arī dabas kataklizmas. Šogad dabas apstākļi īpaši pārbauda arī Latvijas lauksaimniekus. Ieilgusī ziema, neraksturīgi vēlais pavasaris, vēsā vasara un stiprās lietavas ražas novākšanas laikā atsevišķos Latvijas reģionos neļauj cerēt uz īpaši labiem lauksaimniecības nozares rādītājiem. Šobrīd grūti arī prognozēt, kādas būs viesuļvētru seku likvidēšanas sekas ASV ekonomikā un visā pasaulē,» piebilst Pelēce.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad septiņos mēnešos Latvija eksportēja preces 6,246 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,7% jeb 551,1 miljonu eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 7,817 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 15,1% jeb 1,027 miljardiem eiro.

Saistītie raksti
«Merks» par € 41,14 miljoniem paplašinās tirdzniecības centru «Alfa»

«Merks» par € 41,14 miljoniem paplašinās tirdzniecības centru «Alfa»

EM: Turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecībā saglabāsies stabili pieauguma tempi

EM: Turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecībā saglabāsies stabili pieauguma tempi

Ķīna gatavojas aizliegt benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu ražošanu un tirdzniecību

Ķīna gatavojas aizliegt benzīna un dīzeļdzinēju automašīnu ražošanu un tirdzniecību



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 34000 EUR
Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR