Dūklavs: Tiešo maksājumu izlīdzināšana nodrošinās atbalstu lauksaimniekiem krīzes situācijās

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 

Tiešo maksājumu izlīdzināšana veicinās vienlīdzīgāku konkurenci starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā pauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zemkopības ministrijā (ZM) atgādināja, ka laikā no 3. līdz 5. septembrim Dūklavs piedalās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Tallinā, kurā dalībvalstis meklē risinājumus lauksaimniecības risku pārvaldības instrumentu uzlabošanai ES Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2020.gada.

Zemkopības ministrs sanāksmē uzsvēra, ka lauksaimniecības risku mazināšanai ir jābūt vienam no KLP pamatprincipiem un ES nepieciešams izlīdzināt tiešos maksājumus, jo pastāvošajām tiešo maksājumu atšķirībām dalībvalstu starpā vairs nav nekāda loģiska pamatojuma. Viens no risinājumiem ir vienlīdzīgu konkurētspējas apstākļu nodrošināšana, izlīdzinot šobrīd netaisnīgo tiešo maksājumu sadalījumu dalībvalstu starpā. Tiešie maksājumi veido nozīmīgu daļu no lauksaimnieka ieņēmumiem un to loma pieaug krīzes situācijās.

Reklāma

«Tiešo maksājumu izlīdzināšana visiem lauksaimniekiem veicinās vienlīdzīgāku konkurenci un nodrošinās vienlīdzīgu atbalstu krīzes situācijās. Arī tiešie maksājumi ir risku pārvaldības instruments, jo tiem ir ienākumus stabilizējoša ietekme. Nonākot grūtībās, lauksaimnieks ar lielākiem tiešajiem maksājumiem ir labvēlīgākā situācijā,» uzsvēra zemkopības ministrs.

ZM atgādināja, ka Latvijas ieskatā ir nepieciešams veicināt lauksaimnieku lielākas atbildības uzņemšanos, piemēram, kā vienu no risku pārvaldības instrumentiem izmantojot lauksaimniecības dzīvnieku un sējumu apdrošināšanu. Lai veicinātu šā atbalsta instrumenta izmantošanu, Latvija ierosina paplašināt ES normatīvajos aktos minēto apdrošināšanas risku uzskaitījumu un pārskatīt prasību par nesamērīgi augsto minimālo zaudējumu apmēru 30%.

Dūklavs arī norādīja, ka ES jārada instrumenti lauksaimnieka vājo pozīciju pārtikas ķēdēs palielināšanai un stiprināšanai, tomēr šiem instrumentiem jābūt ļoti izsvērtiem.

Jau ziņots, ka Igaunijas prezidentūra ES Padomē ir analizējusi ES KLP risku pārvaldību. Pētījumā konstatēts, ka ES lauksaimniecības sektors šobrīd saskaras ar pieaugošām tirgus cenām un klimatu pārmaiņu riskiem, kas rada nedrošību par lauksaimnieku ienākumiem un konkurētspēju, apgrūtinot ilgtermiņa plānošanu un kavējot investīciju piesaisti.

Dokumentā uzsvērts, ka KLP riska pārvaldības instrumenti līdz šim nav spējuši reaģēt uz ārkārtas situācijām un mazināt lauksaimnieku vārīgumu attiecībā pret dažādām tirgus svārstībām, piemēram, piena produktu cenu strauju kritumu ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi rast finanšu un riska pārvaldības instrumentu līdzsvaru, kas varētu mazināt šādu krīžu negatīvo ietekmi lauksaimniecības sektorā.

Saistītie raksti
Kompensācijām par plūdu radītajiem zaudējumiem lauksaimnieki varēs pieteikties elektroniski

Kompensācijām par plūdu radītajiem zaudējumiem lauksaimnieki varēs pieteikties elektroniski

Arī Salas un Aknīstes novadā izsludina ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā

Arī Salas un Aknīstes novadā izsludina ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā

ZM: Zemie tiešie maksājumi negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES un vietējā tirgū

ZM: Zemie tiešie maksājumi negatīvi ietekmē Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES un vietējā tirgū



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Cēsis, 83000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 134000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 84900 EUR