Zeltiņš: Krievu salas projektā atlikušais darbs ir komplekss

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Ņemot vērā atlikušo laiku, Krievu salas projektā tālākais darbs ir komplekss, sacīja Rīgas brīvostas jaunais pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

«Vairs nevarēs tā, ka katrs brauc ar savu vezumu. Tādēļ arī mans mērķis ir daudz ciešāk sadarboties ar stividoriem. Lai gan būvniecība un finansēšanas aktivitātes katrai pusei ir savas, projekts jāīsteno kopā. Pēc būtības mums ir jāizbūvē virszemes infrastruktūra. Lielākā nauda, kura ir iztērēta līdz šim, savukārt ir ieguldīta apakšzemes infrastruktūrā. Pašlaik mēs runājam par dzelzceļu un pievedceļiem līdz termināļu atrašanās vietai. Mēs runājam par kravu laukumiem. Mēs runājam par specifisku infrastruktūru putekļu samazināšanai, kā arī stividoru individuālajām prasībām, lai tie varētu darboties,» klāstīja Zeltiņš.

No šiem darbiem konkrēti uz Rīgas brīvostas pārvaldi attiecas visa pievades infrastruktūra - elektrība, dzelzceļa pievedceļi, arī laukumi.

Runājot par Valsts kontroles paustajām bažām saistībā ar Eiropas Savienības finansējuma attiecināmību šajā projektā, viņš pauda pārliecību, ka projektā mērķis un iecerētais rezultāts tiks sasniegts. «Ja brīvostai šādas bažas būtu, tad tā arī kaut ko šajā lietā darītu. Es nevaru komentēt Valsts kontroles viedokli, bet es domāju, ka pēc būtības mēs mērķi un iecerēto rezultātu sasniegsim. Informācijas apjoms ir milzīgs, un es vēl neesmu izgājis visam cauri detaļās. Taču, ja kāds runā par bažām, tad ir jābūt arī kaut kam konkrētam. Es varu teikt tikai to, ka būvniecībai laika ir palicis maz. Tas tiešām tā ir. Savukārt, ja mēs runājam par Eiropas naudu, tad šī programma ir pabeigta un no Eiropas puses pieņemta,» skaidroja ostas pārvaldnieks.

Taujāts, kādi būs tālākie lielie ostas infrastruktūras attīstības projekti, Zeltiņš atbildēja, ka vēsturiski ir iezīmēti dažādi attīstības virzieni par ostas teritorijas vienkāršošanu un paplašināšanu.

«Manā skatījumā būtiski ir moli, jo ar gadiem prasās to remonts un tas nav lēti. No akvatorijas padziļināšanas darbiem liela daļa jau ir paveikti. Lielā mērā darbi būs atkarīgi no tā, par ko vienosimies un ko liksim priekšā nākamajā attīstības plānā. Mēs jau varam likt tajā iekšā dažādas fantāzijas, bet apakšā tomēr ir jābūt skaidrībai, kā to visu finansēt. Kopumā skaidrs ir tas, ka osta virzīsies uz jūras pusi. Teritorijas ir, tostarp padomju laika ostas infrastruktūra. Tāpat ir jāvērtē, vai atsevišķas «kabatas» ostā nav jēgas aizpildīt ar smiltīm, izveidojot papildu laukumus un vienkāršojot ostas infrastruktūru. Bez attīstības projektiem svarīgi ir arī kārtējie infrastruktūras uzturēšanas darbi. Arī tie prasa ievērojamus līdzekļus,» stāstīja brīvostas vadītājs.

Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā. Ostā pakalpojumus sniedz 194 ostā strādājošie privātie komersanti, tostarp 35 stividoruzņēmumi (kravu termināļi).

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu