Latvijā bezdarba līmenis varētu būt samazinājies nedaudz zem dabiskā līmeņa, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, komentējot otrdien publiskotos jaunākos darbaspēka apsekojuma datus.
«Bezdarba līmenis 8,9% apmērā ir zemākais kopš 2008.gada un zemāks par Latvijas vēsturiski vidējo līmeni. Tas ir arī nedaudz zemāks par pašreizējo eirozonas vidējo rādītāju. Vēl vairāk, bezdarbs, iespējams, jau samazinājās nedaudz pat zem dabiskā bezdarba līmeņa,» norāda Krasnopjorovs.
Pēc viņa minētā, par to, ka bezdarbs Latvijā ir samazinājies nedaudz zem dabiskā līmeņa liecina ne vien matemātisku modeļu rezultāti, bet arī virkne makroekonomisko rādītāju.
Piemēram, uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu mēreni pieaug, tostarp visstraujāk būvniecībā, kur iepriekšējā gada apsīkumu šogad nomainījusi augšupeja, kā arī rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu šobrīd ir lielāks nekā jebkad pēckrīzes periodā.
Tāpat vakanču skaits Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistros 2017.gada jūlijā pārsniedza 10 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs deviņu gadu laikā. «Bezdarbnieku ir vairāk (87 tūkstoši pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma datiem un 66 tūkstoši pēc NVA datiem), tomēr tas vien neliecina par pietiekamu darbaspēka rezervi. Arī 2006.-2007.gada pārkaršanas periodā bezdarbnieku skaits būtiski pārsniedza vakanču skaitu, lai gan citi rādītāji norādīja uz nopietnu darbaspēka trūkumu. Līdz ar to straujā vakanču dinamika liecina par pakāpenisku darbinieku trūkuma veidošanos atsevišķās nozarēs un darba tirgus segmentos,» pauž Krasnopjorovs.
Viņš arī min, ka ražošanas apmēra starpība (atšķirība starp faktisko un potenciālo iekšzemes kopproduktu jeb «output gap») dažādu Latvijas un starptautisko iestāžu vērtējumā vairs nav izteikti negatīva - tā ir vai nu tuvu nullei, vai arī nedaudz pozitīva, proti, iekšzemes kopprodukts nav zemāks par savu potenciālo līmeni.
Krasnopjorovs norāda, ka arī atalgojums dažus gadus Latvijā pieaug nedaudz straujāk par darba ražīgumu un ilglaicīgi tas tā turpināties nevar - atalgojuma daļa kopējā pievienotajā vērtībā jau pietuvojusies Eiropas Savienības vidējam līmenim.
Tāpat šogad pirmajā pusē nedaudz pieauga pamatinflācija, kas ir papildu liecība tam, ka tautsaimniecības attīstība ir tuvu potenciālajam līmenim un turpmāka ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanās nav panākama ar vienkāršiem stimulēšanas pasākumiem, bet gan vienīgi ar strukturālo reformu palīdzību.
«Valsts ekonomiskās politikas veidotājiem šādas norises aktualizē gan fiskālās disciplīnas svarīgumu tautsaimniecības attīstības ilgtspējai, gan arī pasvītro strukturālo reformu nozīmi, ja vēlamies panākt ilgtspējīgu tautsaimniecības izrāvienu,» uzsver Krasnopjorovs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 86 600 bezdarbnieku, kas ir 8,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2017.gada pirmo ceturksni - bezdarba līmenis ir sarucis par 0,5 procentpunktiem.
Vienlaikus bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir samazinājies par 7,9 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bezdarbnieku skaits sarucis par 4,7 tūkstošiem.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija nodarbināti 891,7 tūkstoši jeb 62,6% iedzīvotāju, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008.gada otrā ceturkšņa.
