Asociācija: Iedzīvotājiem jāatstāj izvēle iegādāties sprostos vai brīvībā turētu vistu olas (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Latvijas iedzīvotājiem ir jāatstāj izvēles iespējas iegādāties sprostos vai brīvībā turētu vistu olas, aģentūrai LETA, komentējot biedrības «Dzīvnieku brīvība» rīkotos piketus ar aicinājumu mazumtirgotājam «Rimi» līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības, pauda Latvijas Olu ražotāju asociācijas pārstāvji.

«Nešaubos, ka mēs visi vēlamies nodrošināt dzīvniekiem aizvien labākus dzīves apstākļus, bet, pieprasot veikaliem netirgot sprostos turētu vistu olas, aktīvistu grupa vēlas izdarīt izvēli visas sabiedrības vārdā, neņemot vērā cilvēku iespējas. Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka brīvībā turētu vistu olas maksā vismaz uz pusi dārgāk, un ne mazums Latvijas cilvēku to vienkārši nevar atļauties,» skaidroja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.

Kā piemēru viņa minēja Dāniju, kur patlaban sprostos turētu vistu olas pērk tikai apmēram 25% patērētāju. Taču to nosaka vispārējā valsts labklājība un dzīves līmenis. Turpretī Latvijā sprostos turētu vistu olas iegādājas 98% patērētāju.

Viņa arī uzsvēra, ka Latvijas olu ražotāji olas ražo produkciju saskaņā ar Eiropas Savienības pastāvošo likumdošanu, ievērojot labturības prasības. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) kā kontroles institūcija regulāri pārbauda novietnes un veic saražotās produkcijas analīzes, nodrošinot pārtikas nekaitīgumu. «Ja patiešām ir vēlēšanās mainīt dzīvnieku turēšanas kartību, šis jautājums jāskata ne veikalu, ražotāju vai pat valsts līmenī, bet gan Eiropas likumdošanas līmenī,» norādīja Gulbe.

Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja atgādināja, ka kopš 2012. gada Eiropas Savienībā (ES) tika ieviestas stingrākas dējējvistu labturības prasības, kuras izpilda arī visi Latvijas un Lietuvas olu ražotāji. Attiecīgās prasības ir vienas no stingrākajām pasaulē, nosakot augstāku olu cenu salīdzinājumā ar valstīm, kurās ES prasības netiek piemērotas. Saskaņā ar ES noteiktajiem olu tirdzniecības standartiem, dējējvistu turēšanas veidu olu marķējumā apzīmē ar vienu no šādiem skaitļiem - bioloģiski sertificētas olas - «0»; brīvu turēšanu - «1»; turēšanu kūtī - «2», turēšanu sprostos - «3».

Jau ziņots, ka «Dzīvnieku brīvība» plāno rīkot divus piketus pie mazumtirdzniecības tīkla «Rimi» veikaliem Rīgas centrā, lai aicinātu tirgotāju apņemties līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos turētu vistu olu tirdzniecības. «Dzīvnieku brīvības» valdes locekle Katrīna Krīgere uzsvēra, ka dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām lopkopības praksēm, kas nav savietojama ar dzīvnieku labturību. Tā radot milzu ciešanas miljoniem putnu, liedzot tiem jebkādas iespējas paust savu dabisko uzvedību.

Tāpat vēstīts, ka vietnē «rimi.olucena.lv» dažu dienu laikā vairāk nekā 5000 cilvēku aicinājuši «Rimi» atteikties no sprostos dētu olu tirdzniecības un izmantošanas.

1.augustā Lietuvas dzīvnieku aizstāvības organizācija «Tušti narvai» publicēja video materiālus no dējējvistu fermām Lietuvā, kurās ražotās olas tiekot pārdotas arī Latvijā ar «Rimi» privāto preču zīmi. Video materiālos, kas esot iegūti šovasar vistu fermās Ausienišķu un Kaušēnu ciematos, redzamas dējējvistas ar apspalvojuma trūkumu, ievainojumiem un parazītiem, kā arī nāves gadījumi fermā. Vienlaikus Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests nekonstatēja pārkāpumus uzņēmuma «Kaušēnu paukštynas» ražotnē.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu