LB ekonomiste: Patēriņa cenu kritums jūlijā neiezīmē būtisku inflācijas samazināšanās tendenci

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula
 

Patēriņa cenu kritums jūlijā neiezīmē būtisku inflācijas samazināšanās tendenci, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Paula, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā.


«Inflācijas kritums jūlijā neiezīmē būtisku inflācijas samazināšanās tendenci, jo gada inflāciju būtiski ietekmēja tā sauktais bāzes efekts. Šobrīd gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktori drīzāk darbojas cenu līmeni paaugstinošā virzienā. Jūlijā bija vērojamas gan sezonai raksturīgas izpārdošanas, gan atsevišķi spilgti cenu pieauguma piemēri, kuri atspoguļo notikumus pasaules izejvielu tirgos un iekšzemes pakalpojumu sniedzēju attīstību,» skaidro Paula.

Viņa norāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu gada pieauguma temps jūlijā sarucis līdz 2,6%, kā arī mēneša laikā cenas samazinājušās (par 0,7%), kas ir pat vairāk nekā ilgākā laika periodā jūlijā bijis novērots. Jūlijā ir sezonai raksturīgs cenu sarukums, un to galvenokārt ietekmē apģērbu un apavu izpārdošanas, tostarp šogad cenas šajā segmentā saruka līdzīgā apmērā kā pērn, taču straujāk nekā ilgākā laikā periodā vidēji. Tāpat, piedāvājumam palielinoties, jūlijā parasti vērojams dārzeņu cenu kritums, kas šogad gan izpaudās stipri mazāk.

Reklāma

Papildus sezonas efektiem arī degvielas cena bija zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, taču naftas cena pasaules tirgū jau atgriezās tuvāk 50 ASV dolāru atzīmei. Šogad sezonai neraksturīgi vērojams izmitināšanas pakalpojumu cenu kritums, ko varētu skaidrot ar jaunu viesnīcu atvēršanu un tādējādi konkurences pieaugumu. Tādā apmērā jūlijā, proti, tūrisma sezonas vidū, izmitināšanas pakalpojumu cenu sarukums vērots vien 2015.gadā, noslēdzoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) padomē, piebilst Paula.

Viņa arī atzīmē, ka gada inflāciju diezgan būtiski samazinājis tā saucamais bāzes efekts pakalpojumu cenām: pērn jūlijā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) tika aplikti mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, un šobrīd šis faktors vairs neietekmē gada inflāciju.

«Neskatoties uz inflācijas mazināšanos, jūlijā no jauna pieauga inflācijas gaidas. To varētu būt izraisījuši gan atsevišķi faktisko cenu novērojumi tajās preču grupās, kurās cenas auga, gan iepriekšējos mēnešos augušās pakalpojumu cenas, ja pakalpojums par jauno cenu ticis iegādāts jūlijā. Šādi piemēri varētu būt sviesta cenas kāpums, neliels dabasgāzes cenas pieaugums, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Dabasgāzes cenu pieaugums mājsaimniecībām jūlijā bija gaidāms iepriekšējo mēnešu vidējās resursu cenas pieauguma dēļ,» klāsta Paula.

Pēc viņas paustā, patērētāju cenu gaidas, visticamāk, ir ietekmējusi arī akcīzes paaugstināšanas apspriešana, kas notika vēl jūlijā. Tāpat jūlijā pasaulē turpināja augt vairāku pārtikas izejvielu (industriālo piena produktu, gaļas, graudu) cenas, un plašsaziņa līdzekļos vēl arvien virmo vairāki skaidrojumi tam, kādēļ tik strauji augušas sviesta cenas - vai tas notiek izejvielu trūkuma dēļ, vai patērētāju paradumu maiņas dēļ par labu tam, kas tiek uzskatīts par veselīgāku uztura alternatīvu. «Lauksaimniecība nav ļoti elastīga uz straujākām patēriņa paradumu pārmaiņām, un tas atspoguļojas cenās. Papildus tam nav labvēlīga arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu vai tās kvalitāti atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Ukrainā, Vācijā,» piebilst Paula.

Latvijas Bankas ekonomiste arī atzīmē, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums rāda, ka tautsaimniecības izaugsme otrajā ceturksnī ir paātrinājusies. Vienlaikus reģistrētā bezdarba rādītāji turpina būt zemāki nekā pērn, un arī atalgojuma kāpums nominālā izteiksmē gada pirmajos mēnešos bijis straujāks nekā pērn. Lai gan atalgojuma reālais pieaugums nav paātrinājies inflācijas dēļ, tomēr tas ir pozitīvs un kopumā iedzīvotāju pirktspēja aug.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas Latvijā samazinājušās par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2016.gada jūliju - inflācija bija 2,6% apmērā. Vienlaikus pēdējo 12 mēnešu laikā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā audzis par 2,2%.

Saistītie raksti
«Eurostat»: Latvijā gada inflācija -3,1% - jūnijā bijusi otra lielākā ES

«Eurostat»: Latvijā gada inflācija -3,1% - jūnijā bijusi otra lielākā ES

Lielbritānijā jūnijā bijusi 2,6% gada inflācija

Lielbritānijā jūnijā bijusi 2,6% gada inflācija



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Jelgava, 33700 EUR
Māja
Māja, Jelgava, 125000 EUR
Māja
Māja, Salaspils pag., 91000 EUR