Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas kontekstā plānoto akcīzes likmju ieviešanas dēļ nākamajā gadā kopējais alkohola tirgus valstī varētu samazināties par apmēram 7%, pauda Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.
Viņš piebilda, ka vietējais alkohola tirgus varētu samazināties par 12% līdz 13%, bet to daļēji atsvērs pierobežas tirdzniecība, kā rezultātā kopējais alkohola tirgus Latvijā varētu kristies par 7%. «Vietējais tirgus varētu kristies 12-13%, bet pierobežas tirdzniecība dos 5% pieaugumu, līdz ar to kopējais alkohola tirgus varētu kristies par 7%,» teica Vītols.
LANA izpilddirektors teica, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana sevišķi negatīvi ietekmēs tieši stiprā alkohola ražotājus. «Cietīsim vairāk nekā alus industrija, jo pudelei alus cena pieaugs par deviņiem centiem, ieskaitot arī mazumtirdzniecības procentuālo pieaugumu. Turpretī mūsu produkcijai cena, ieskaitot mazumtirdzniecības procentuālās daļas pieaugumu, pieaugs par 1,44 centiem litrā jeb 72 centiem par puslitru,» sacīja Vītols.
Viņš prognozēja, ka akcīzes nodokļa likmju kāpums visnegatīvāk ietekmēs tieši nozares mazos uzņēmumus. «Protams, ka mazajiem uzņēmumiem būs vēl grūtāk nekā lielajiem, jo cenu pieauguma dēļ konkurence saasināsies vēl vairāk,» sacīja Vītols.
Viņš piebilda, ka iepriekš minēto likumdošanas izmaiņu dēļ palielināsies arī nelegālā tirgus apmēri, jo daļa pircēju, kas iegādājas alkoholu ekonomiskajā cenu segmentā varētu pāriet uz alkohola iegādi nelegāli. «Lielākās bažas, ka daudzi cilvēki pāries pie nelegālā tirgus un arī nelegālā tirgus organizētāji būs motivēti atsākt nodarboties ar nelegālo biznesu, jo redzēs, ka peļņas iespējas kļuvušas lielākas,» sacīja Vītols.
Vītols piebilda, ka vietējie uzņēmumi var būt spiesti samazināt arī darba vietas, jo pieprasījuma krituma dēļ pēc alkohola saruks arī darba apmērs ražotnēs. Fiskālu ieguvumu no akcīzes nodokļa likmju celšanas, visticamāk, nebūs, bet uzņēmēji būs zaudētāji, pauda Vītols. «Patēriņa kritums vietējā tirgū tiks kompensēts ar pāreju uz nelegālo tirgu vai arī kontrabandu. Iedzīvotāj varētu vairāk pievērsties arī paši savas kandžas ražošanai, kas pēdējos gados kļūst arvien populārāka,» sacīja Vītols, piebilstot, ka valsts neiegūs potenciālos nodokļa ieņēmumus.
LETA jau vēstīja, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, paredzot straujāku nodokļa palielināšanu alum, cigaretēm un benzīnam.
No 2018.gada 1.marta līdz 2019.gada 28.februārim akcīzes nodoklis alum būs 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus. Savukārt 2019.gadā tas tiks palielināts līdz 7,4 eiro, bet 2020.gadā - līdz 8,1 eiro. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atsevišķi nav atrunāti likumā, akcīzes nodokli paredzēts noteikt 1670 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, 2019.gadā - 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, bet 2020.gadā - 2025 eiro.
Tādējādi 0,7 litru vīna pudeles cena nākamgad maksās 0,119 eiro vairāk nekā šogad, 2019.gadā - 0,076 eiro vairāk, bet 2020.gadā - 0,085 eiro vairāk. 0,7 litri stiprinātā vīna cena nākamgad maksās par 0,182 eiro dārgāk, 2019.gadā - 0,163 eiro dārgāk, bet 2020.gadā - 0,154 eiro dārgāk. Puslitrs degvīna nākamgad maksās par 0,532 eiro dārgāk, 2019.gadā - 0,411 eiro dārgāk, bet 2020.gadā - 0,448 eiro dārgāk.Alus puslitra pudele 2018.gadā maksās 0,072 eiro dārgāk nekā šogad, 2019.gadā - 0,019 eiro dārgāk, bet 2020.gadā - 0,022 eiro dārgāk.
