LLKA : EK neņem vērā Latvijas klimatiskās īpatnības, veicot izmaiņas zaļināšanas nosacījumos

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens /LETA

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) pauž bažas par biežajām izmaiņām lauksaimniecības politikā un Eiropas Komisijas (EK) aizliegumu no nākamā gada lauksaimniekiem veikt augu aizsardzības pasākumus zaļināšanas platībās, neņemot vērā Latvijas klimatiskās īpatnības, informēja LLKA.

LLKA atgādina, ka vēl pāris gadiem lauksaimnieki cītīgi apguva pākšaugu - pupu un zirņu - audzēšanas tehnoloģijas, sākot ievērot zaļināšanas prasības platību maksājumu saņemšanai. Šobrīd, kad apgūtās zināšanas veiksmīgi tiek realizētas praksē un sāk sniegt labus rezultātus zaļināšanas nosacījumu izmaiņu dēļ lauksaimnieki būs spiesti pārorientēties uz citām lauksaimniecības kultūrām. Saskaņā ar EK lēmumu - platībās, kas tiek noteiktas kā zaļināšanas platības, tai skaitā pākšaugiem, nedrīkstēs lietot augu aizsardzības līdzekļus.

LLKA valdes priekšsēdētājs, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «VAKS» valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsvēra, ka biežu lauksaimniecības politikas nosacījumu izmaiņu dēļ zemnieku darbs un darba plānošana saimniecībās ir pakļauta pārāk lielai nestabilitātei, kas traucē ilgtermiņa attīstību. «Joprojām EK ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus,» viņš atgādināja.

LLKA uzsvēra, ka pākšaugi ir vērtīga kultūra augu sekas maiņai un Latvijas klimatiskajos apstākļos nevar iegūt labu pākšaugu ražu bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Tajā pašā laikā piedāvātie risinājumi zaļināšanā, izmantojot starpkultūras, Latvijai ir nepiemēroti un nedos gaidīto rezultātu augsnei.

«Biežā politikas maiņa negatīvi ietekmē lauksaimniecības nozari kopumā, kas zemniekiem liedz paļāvību uz ilggadīgu un prognozējamu savas saimniecības attīstību, tādēļ LLKA vērš visus lauksaimniecībā iesaistītos izvērtēt un uzlabot iespējas, lai Latvijas viedoklis EK tiktu sadzirdēts un uzklausīts,» uzsvar LLKA.

LLKA ir dibināta 2002.gadā un apvieno lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS), kuras strādā savu biedru interesēs, samazinot to ražošanas izmaksas. Asociācijas darbības mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai un veicināt sabiedrības izpratni par kooperācijas nepieciešamību un priekšrocībām. Šobrīd LLKA ir 50 biedri.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu