Atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem draud ar budžeta ieņēmumu zudumu vairāku miljonu eiro apmērā, ko valsts gūst no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju, pavēstīja alus darītavas AS «Cēsu alus» pārstāvis Gustavs Zatlers.
«Daudziem noteikti ir zināms par veiksmīgo Igaunijas pārrobežas tirdzniecību ar Somiju. Šobrīd līdzīga situācija Latvijai ir izveidojusies ar Igauniju, kur pēdējā gada laikā strauji pieaudzis akcīzes nodoklis dažādiem alkoholiskajiem dzērieniem, t.sk. alum. Ieguvēji no šīm mūsu kaimiņvalsts nodokļu izmaiņām ir Latvijas uzņēmēji, attiecīgie pierobežas reģioni un valsts kopumā,» sacīja Zatlers.
Viņš norādīja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas valsts no pierobežas tirdzniecības ar Igauniju ir ieguvusi vairāk nekā 16 miljonus eiro, bet gada griezumā prognozējami nodokļu ieņēmumi ir vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā. «Atsevišķu politiķu vēlme daudz straujāk paaugstināt akcīzes nodokli alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem šo situāciju var būtiski mainīt, pazaudējot valsts budžetā tik ļoti trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra «Cēsu alus» pārstāvis.
Zatlers skaidroja, ka, aplūkojot akcīzes nodokļa ieņēmumus no alus šā gada pirmajā pusgadā, redzams, ka ieņēmumu plāns ir izpildīts 103% apmērā, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, jo Latvijā vietējais alus patēriņš krītas jau vairākus gadus un nav sagaidāms, ka situācija strauji uzlabosies.
Tāpat viņš sacīja, ka pierobežas tirdzniecības apjomi Latvijai ar Igauniju palielinājušies trīs reizes salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu. Turklāt, pēc «Cēsu alus» pārstāvja teiktā, ir jārēķinās, ka, sākot ar 2018.gadu, Latvijā tiks aizliegta alus tirdzniecība divu litru PET pudeļu iepakojumā, kas ietekmēs aptuveni 40% alus tirgus un noteikti atstās iespaidu uz nodokļu ieņēmumiem.
Atsaucoties uz Somijas un Igaunijas pieredzi, Zatlers norādīja, ka laikā, kad Igaunijai bija daudz draudzīgāka nodokļu politika, tirdzniecība ar Somiju strauji uzplauka. Turklāt ieguvēji, pēc viņa teiktā, bija ne tikai alkohola tirgotāji, bet arī saistītās nozares – transports, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcas u.c. Viņš norādīja, ka tolaik Somijai situācija bija gluži pretēja. «Piemēram, importa alkohola daudzums valstī strauji palielinājās, akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkohola samazinājās un alus nozarē strādājošo skaits saruka par 35%,» skaidroja «Cēsu alus» pārstāvis.
Viņš norādīja, ka šobrīd politiķiem, lemjot par akcīzes palielināšanu alum, būtu jāņem vērā, ka straujas un nepārdomātas nodokļa likmes izmaiņas var apdraudēt ne tikai akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus, bet arī darba vietu samazināšanos Latvijas reģionos.
«Alus nozare nav pret akcīzes nodokļa paaugstināšanu, taču tai ir jābūt pārdomātai un pakāpeniskai, par ko iepriekš jau bija panākta vienošanās starp nozari un Finanšu ministriju. Pēdējo trīs gadu laikā akcīzes nodoklis alum ir pieaudzis jau par 45%, taču šobrīd vēlme to viena gada laikā paaugstināt par 100% ir neprāts un pretēji jebkādai loģikai, domājot par valsts ekonomisko attīstību,» uzsvēra Zatlers.
«Cēsu alus» pārstāvis aicināja politiķus uz akcīzes nodokļa paaugstināšanu alum skatīties daudz plašākā kontekstā un ilgtermiņā, nevis ar «revolucionāru pārliecību paaugstināt nodokļus», nezinot, kā tas ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību.
LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, tostarp pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli rosināts noteikt 1670 eiro par absolūtā spirta procentu iepriekš plānoto 1450 eiro vietā.
Ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā, tostarp paredz akcīzes nodokli alum kāpināt līdz 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu iepriekš plānoto 5,6 eiro vietā.
Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli rosināts noteikt 1670 eiro par absolūtā spirta procentu iepriekš plānoto 1450 eiro vietā.
FM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā tiks noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.
