Alkohola ražotāji aicina Latvijas valdību palikt pie iepriekšējā akcīzes nodokļa pieauguma plāna

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna un norāda, ka nozares uzņēmēji atbalstīs augstāku akcīzes likmes ieviešanu alkoholiskiem dzērieniem 2018.gada otrajā pusē, ja pusgada laikā neizdosies ieņemt Finanšu ministrijas (FM) plānoto nodokļu apjomu bez finanšu ministrijas plānotās akcīzes palielināšanas, informēja LANA.

«Neplānotais, atsevišķām kategorijām pat pieckārtējs nodokļa pieaugums, ko rosina FM, nāk kā spontāna reakcija ar cerībām iegūt finansējumu nodokļu reformas īstenošanai. Tomēr mūsu aprēķini liecina, ka tas nenotiks. Nozare prognozē ievērojamu legālā alkohola aprites kritumu, zaudētas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un nelegālā tirgus pieaugumu, kas radīs arī papildu slodzi kontrolējošām iestādēm tā izskaušanai. Esam pārliecināti par savu aprēķinu pamatotību un tāpēc aicinām lēmuma pieņēmējus dot mums pusgadu ilgu periodu to pierādīšanai,» sacīja LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš piebilda - ja līdz 2018.gada vidum ieņēmumi no alkohola nozares nesasniegs FM plānotos, LANA ir gatava ievērojami straujākam akcīzes nodokļu kāpumam 2018. gada 1.oktobrī, lai kompensētu pirmajā pusgadā neieņemtos nodokļus. Asociācijas priekšlikums attiecas uz visām alkoholisko dzērienu grupām, izņemot alu, kurš, pēc LANA domām, jau ilgu laiku nepamatoti atradies priviliģētā pozīcijā mazāku akcīzes nodokļa likmju dēļ.

LANA atgādina valdībai negatīvo vēsturisko pieredzi kad, laikā no 2008. līdz 2011.gadam alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likme pieauga par 41%, kamdēļ alkohola legālie pārdošanas apjomi samazinājās par 44% un akcīzes ieņēmumi saruka par 16% jeb 16 miljoniem eiro. Papildus tam valsts zaudēja 35,6 miljonus eiro ieņēmumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un zaudējumi skāra arī citus nodokļu segmentus - uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), sociālos nodokļus un citus.

«Arī citu valstu pieredze apliecina to, ka akcīzes politika ir būtisks instruments ieņēmumu regulēšanai. Tā, Igaunijas pircēji pēc akcīzes nodokļa kāpuma 2016.gadā papildus ienesa Latvijai 8,5 miljonus eiro akcīzes nodokļa veidā un piecus miljonus eiro PVN veidā. Savukārt Beļģijā divu gadu laikā akcīzes nodokļa likme pieauga par 40%, tā cerot valsts kasei piesaistīt papildu 200 miljonus eiro. Tā vietā tirgus piedzīvoja 30% kritumu, papildu ieņēmumi no paaugstinātās akcīzes bija 50 miljoni eiro, bet zaudējumi no neiekasētā PVN un citiem nodokļiem veidoja 70 miljonus eiro,» uzsvēra Vītols

Viņš atzīmēja, ka, saglabājoties līdzvērtīgam patēriņa apjomam, šogad nodokļu ieņēmumi no alkoholisko dzērienu (ieskaitot alu) akcīzes un PVN varētu sasniegt aptuveni 35 miljonus eiro.

Tāpēc LANA aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna - akcīzes nodokļa likmi vīnam, raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu virs 6% un starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% kāpinot no 78 eiro šogad līdz 82 eiro nākamgad par 100 litriem, turpretī starpproduktiem ar lielāku spirta saturu - no 130 eiro šogad līdz 135 eiro nākamgad par 100 litriem. Savukārt spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmei būtu jāaug no 1450 eiro šogad līdz 1500 eiro 2018.gadā par 100 litriem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu