Jaunu dalībnieku parādīšanās dzīvības apdrošināšanās tirgū ir maz ticama

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgū jaunu dalībnieku parādīšanās ir maz ticama, sacīja «SEB dzīvības apdrošināšanas» valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.

«Domāju, ka tas [jaunu tirgus dalībnieku parādīšanās] ir maz ticams. Nākt jau var, bet tirgus ir ārkārtīgi mazs. Tādēļ, ja kāds arī gribētu nākt, tad būtu noteikti jādomā par Baltiju kopumā,» teica Lomanovska.

Viņa arī piebilda, ka Latvijā dzīvības apdrošināšanas tirgus pēdējos gados ir stabilizējies - lai gan apdrošinātāju tirgus daļas mainās, straujas izmaiņas nav redzamas.

«Pašlaik nekas neliecina, ka tirgū būtu kāda neefektivitāte. Dzīvības apdrošināšanā tirgus spēlētāju ir salīdzinoši maz, bet mums ir jārēķinās ar Eiropas Savienībā atļauto brīvo pakalpojumu sniegšanu. Līdz ar to arī piedāvājums ir gana plašs,» atzīmēja Lomanovska.

Viņa norādīja, ka Latvijā šobrīd iedzīvotājiem ir pieejami dzīvības apdrošināšanas produkti gan ar garantētu ienesīgumu, gan tirgum piesaistītie, taču ir virkne kompāniju, kuras vairs nepiedāvā dzīvības apdrošināšanu ar garantēto ienesīgumu. «Es personīgi uzskatu, ka produkti ar garantētu ienesīgumu Latvijā joprojām ir nepieciešami, jo ne visi cilvēki ir gatavi riskēt pilnībā. Jautājums tikai ir par garantijām mūsdienu pasaulē. Līdz ar to aspekts, kur mūsu konkurence izpaudīsies viskrasāk, ir kā nodrošināt jēgpilnas garantijas. Viens variants ir nodrošināt nulles ienesīgumu, jo arī tas mūsdienās ir garantija, ja reiz Vācijas valdība emitē vērtspapīrus ar negatīvām likmēm. Otrs variants varētu būt ļaut spekulēt noteiktā «pluss-mīnuss» amplitūdā, un tas varētu būt interesantākais darbības lauks apdrošināšanas kompānijām,» sacīja Lomanovska.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Latvijā samērā daudzi iedzīvotāji izmanto iespēju naudu krāt gan privātajos pensiju fondos, gan arī iegādājas dzīvības apdrošināšanu.

«Pensiju fondā pārsvarā tiešām tiek krāta nauda pensijai, bet dzīvības apdrošināšanā polises ir ar īsākiem termiņiem. Es pat esmu salīdzinoši priecīga dzirdēt priekšlikumus, ka nodokļu atvieglojumus turpmāk varētu piemērot nevis jau piecgadīgām apdrošināšanas polisēm, bet tikai tām, kuru termiņš nav īsāks par desmit gadiem. Es domāju, ka mēs līdz tam esam izauguši. Mums ir daudz stabilāka ekonomika, un pieci gadi vairs nešķiet ļoti ilgs termiņš. Savukārt desmit gadi jau ir optimāls laiks, lai kaut ko sakrātu. Tomēr jebkurā gadījumā dzīvības apdrošināšanas likviditāte ir lielāka. Mans novērojums ir arī tāds, ka jaunāki cilvēki parasti sāk ar šo likvīdāko produktu, kur nepieciešamības gadījumā līgumu var lauzt un naudu paņemt. Tas dod sajūtu par zināmu brīvību. Savukārt, arvien tuvāk nākot pensiju vecumam, tiek izvēlēti pensiju fondi. Mēs kā sabiedrība, no vienas puses, novecojam, bet, no otras puses, tomēr paliekam arī turīgāki. Tādēļ ir vajadzīgi arī piedāvājumi cilvēkiem pirmspensijas vecumā. Piemēram, ir tāds pakalpojums kā mūža pensijas apdrošināšana. Ja vēl pirms gadiem mēs šajā sakarā runājām par vidējo uzkrājumu trīs tūkstošu eiro apjomā, tad tagad jau tiek runāts par summām pie desmit tūkstošiem eiro. Proti, šīs summas proporcionāli aug, jo ar katru gadu cilvēki ilgāk maksā pensiju sistēmā,» klāstīja Lomanovska.

Vienlaikus viņa norādīja, ka populārākie šobrīd ir tirgum piesaistītie apdrošināšanas līgumi. «Lai arī mēs sniedzam garantijas un uzskatām, ka tā ir būtiska lieta klientiem, mēs visiem arī liekam pie sirds, ka šo uzkrājumu atdeve ir ļoti maza. Lai kaut ko nopelnītu, ir arī jāuzņemas risks. To mēs redzam arī šā gada tendencēs, kad arvien vairāk klientu izvēlas tirgum piesaistīto apdrošināšanu. Protams, ne visi izvēlas aktīvos plānus, bet arī mērens risks dod labāku atdevi nekā garantijas. Līdz ar to var teikt, ka tendence ir atvadīties no garantijām,» pauda Lomanovska.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu