Vadošās koalīcijas šonedēļ panāktā vienošanās ieviest progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi nenodrošina Ministru kabineta (MK) apstiprinātajās valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2021. gadam noteikto mērķu sasniegšanu, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
LDDK padome konstatējusi, ka iepriekš minētais priekšlikums ir atkāpšanās no Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) un Ministru kabineta sēdē apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam. «Piedāvātās izmaiņas pietiekamā apmērā nerisina apstiprināto un Nodokļu pamatnostādnes noteikto mērķu sasniegšanu,» uzsvēra LDDK.
Šodien LDDK sasauca ārkārtas padomes sēdi, kurā piedalījās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). LDDK padome vienojās - lai nodrošinātu nodokļu reformas tālāku virzību, papildus nepieciešams detalizēt vairākus uzdevumus nolūkā veicināt nodokļu nomaksas sasaisti ar veselības pakalpojumu struktūru, konkurētspēju, kā arī mazināt ēnu ekonomiku.
LDDK norāda, ka rīt diskusija par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm turpināsies Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, lai kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem vienotos par tālāko rīcību nodokļu politikas reformas virzībā.
LETA jau ziņoja, ka vadošā koalīcija 26.jūnijā vienojās diferencēt IIN likmi. Ienākumiem līdz 20 000 eiro IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis. Reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju.
