Reizniece-Ozola: Pašvaldībām vajadzētu aktīvāk piesaistīt ES fondus

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
 

Eiropas Savienības (ES) fondu apguve Latvijā norit labi, tomēr lēnāk šis process virzās pašvaldībās, kurām vajadzētu aktīvāk piesaistīt ES fondus, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre atzina, ka pašvaldībām trūkst kapacitātes ES fondu līdzfinansētu projektu rakstīšanā, kā pieteikto projektu vērtēšanas process ir samērā ilgs. Tāpat pašvaldības nelabprāt izvēlas pāragri izsludināt ES līdzfinansētus iepirkumus pirms ir saņemts valsts atbalsts projekta īstenošanai.

«Lai risinātu šo jautājumu, pirms dažām nedēļām izsūtīju pašvaldībām vēstules, mudinot tās veikt iepirkumus un slēgt līgumus tikai tad, kad valsts būs atbalstījusi projektu īstenošanu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Reklāma

Tajā pašā laikā finanšu ministre uzsvēra, ka pašvaldības šogad ES fondu apgūst nedaudz labāk nekā pērn. Ja vēl pagājušajā gadā pašvaldības visai kūtri aizņēmās līdzekļus projektu līdzfinansēšanai, tas šis gads ir sācies veiksmīgāk.

Reizniece-Ozola atzina, ka ES fondu piesaistē aktīvākas ir lielās pilsētas, jo tām ir daudz spēcīgākas ES projektu ieviešanas komandas.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards iepriekš intervijā aģentūrai LETA stāstīja, ka iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā pašvaldību aktivitāte pamatā bāzējās uz pieprasījumu, jo tām tika piedāvāts noteikts atbalsts, un katra izvēlējās, ko un kā risināt. Taču šajā ES fondu plānošanas periodā gan pašvaldību, gan citās aktivitātēs skaidri ir definēti aktivitāšu virsmērķi un konkrēti rezultatīvie rādītāji, kuri ir jāsasniedz.

«Pašlaik pašvaldības ļoti bieži koncentrējas uz nodarbinātības un kapitāla investīciju piesaistes aktivitātēm. Vai mēs runājam par izglītību, vides jautājumiem vai uzņēmējdarbības aktivitātēm, ir jāpatur prātā šie sasniedzamie mērķi. Virknē jomu tas rada domāšanas maiņu. Vieniem tas prasa vairāk laika, citiem mazāk. Tomēr visas pašvaldības ir apzinājušās to, ka ES fondu finansējums viņu budžetos kā ieņēmumi būs redzams tikai tad, kad tiks sasniegti noteikti rezultatīvie rādītāji. Līdz ar to caur konkrētiem projektiem būs jādemonstrē, kādā veidā ir veicināta darbvietu izveide un nodarbinātība,» skaidroja Eberhards.

FM ierēdnis arī atzīst, ka būtu jāpaātrina projektu praktiskais ieviešanas process. «Taču tas nav sprints, un nav nekas dramatisks, ja pašvaldības projektus īsteno tādā tempā, kā ļauj to kapacitāte. Galvenais, lai projekti tiek īstenoti kvalitatīvi, sasniegti rezultatīvie rādītāji un tiek īstenotas saistības, kuras bieži vien prasa arī privāto kompāniju iesaisti un citas lietas, kuras nav izdarāmas vienā naktī,» teica FM eksperts.

Saistītie raksti
FM: Tiek meklēti risinājumi ES fondu pieejamību veicināt grantu veidā

FM: Tiek meklēti risinājumi ES fondu pieejamību veicināt grantu veidā

CFLA ļāvusi būtiski paātrināt lēmumu pieņemšanu par ES fondu projektiem

CFLA ļāvusi būtiski paātrināt lēmumu pieņemšanu par ES fondu projektiem

Patlaban apstiprināti ES fondu līdzfinansēti projekti par € 2,3 miljardiem

Patlaban apstiprināti ES fondu līdzfinansēti projekti par € 2,3 miljardiem



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Liepāja, 34000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Jūrmala, 77500 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 235000 EUR