Valsts nevienam nav parādā par «Nord Stream 2» projektu, šādu viedokli par SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» un AS «Baltijas ekspresis» lūgumu valdībai kompensēt negūtos ieņēmumus no iesaistes gāzesvada «Nord Stream 2» projektā pauž Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars apstiprināja, ka premjers ir saņēmis uzņēmumu sūtīto vēstuli, uz ko tiek gatavota atbilde. Tajā pašā laikā Vaivars norādīja, ka nedz valsts, nedz valdība šajā jautājumā nevienam nav parādā.
«Ministru kabinets pauda negatīvu nostāju jautājumā par Latvijas iesaisti «Nord Stream 2» projektā, ņemot vērā valsts intereses. Turklāt lēmumu, ka projektā netiks iesaistīta Latvijas osta, pieņēma paši projekta īstenotāji,» atzina Kučinska preses sekretārs.
Vaivars uzsvēra, ka premjeram nav skaidrs, kāpēc šajā jautājumā valstij būtu kaut kas jākompensē.
Līdzīgu viedokli šodien pēc tikšanās ar premjeru pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš atzina, ka valdība nav pareizais adresāts, kur griezties ar lūgumiem kompensēt kāda neesoša vai neiespējama biznesa zaudējumus.
«Gala lēmumu par to, ka caurules netiks novietotas šeit, pieņēma paša «Nord Stream 2» vadība un tas ir viņu lēmums. Drīzāk šiem uzņēmumiem būtu jāvēršas pie projekta vadības ar šādu lūgumu un jautājumu, kāpēc attiecīgs lēmums tika pieņemts,» teica Vējonis.
Jau ziņots, ka saistībā ar Ministru kabineta noraidošo nostāju Ventspils brīvostas iesaistē gāzesvada «Nord Stream 2» projektā SIA «Noord Natie Ventspils Terminals» un AS «Baltijas ekspresis» lūdz valdībai kompensēt negūtos ieņēmumus.
Kompānijas ar lūgumu vērsušās pie Kučinska un atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos «Nord Strem 2» īstenošanā, kas savukārt rezultējās Ventspils ostai izteiktā sadarbības piedāvājuma atsaukumā.
«Noord Natie Ventspils Terminals» lūdz kompensēt negūtos ieņēmumus par kravas pārkraušanas pakalpojumiem 2,5 miljonu eiro apmērā, par kravas uzglabāšanas pakalpojumiem 700 000 eiro apmērā, kā arī par kravas tehnoloģisko elementu nodrošināšanu (laukumu/tehnikas investīcijas) 2,5 miljonu eiro apmērā. Savukārt «Baltijas ekspresis» lūdz kompensēt negūtos ieņēmumus par dzelzceļa pārvadājumu loģistikas nodrošināšanu 2,6 miljonu eiro apmērā.
