Politiskā vide Latvijā vēl nav gatava stingrākiem Konkurences likuma grozījumiem, intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Ābrama: Politiskā vide nav gatava stingrākiem Konkurences likuma grozījumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pē viņas teiktā, grozījumi Konkurences likumā, kas ļautu KP vērsties pret pašvaldību saistošajiem noteikumiem ar kuriem tiek kropļota konkurence, ir viena no galvenajām prioritātēm. Taču politiskā vide tam vēl neesot gatava un šī norma no likuma grozījumu projekta «ir pazudusi».
Viņa stāstīja, ka šajā jautājumā atšķiras KP un ZZS, pašvaldību viedoklis. Vakar šis jautājums konstruktīvi pārrunāts, taču abas puses palikušas pie sava viedokļa.
Ābrama uzskaitīja vairākus piemērus, kā Rīgas dome iejaucas konkurencē, piemēram, «Rīgas satiksmes» vienošanās ar «Rīgas mikroautobusu satiksme» par cenu vienādošanu, lēmums dibināt uzņēmumu «Aqua Riga» un citi. KP šobrīd nav tiesību vērsties pret Rīgas domi, lai tā mainītu saistošos noteikumus, vien ieteikt un konsultēt. Tādēļ būtu nepieciešami grozījumi Konkurences likumā.
Tāpat problēmas pašvaldībās ir ar atkritumu apsaimniekošanu. Viņasprāt, pašvaldības joprojām nespēj uzticēties privātajam biznesam un domā, ka atkritumu apsaimniekošanu spēs paveikt labāk. Taču KP vadītāja uzsvēra, ka pašvaldības uzņēmums nekad nespēs darboties tikpat efektīvi kā privāts uzņēmējs.
Uz jautājumu, vai viņa ir pārliecināta, ka valdība šodien atbalstīs viņas pārvēlēšanu KP vadītājas amatā, Ābrama teica, ka «pārliecība nevar būt nekad».
Jau vēstīts, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Konkurences likumā, kas paredz atļaut KP aktīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām.
Valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt šo grozījumu izskatīšanu, kā arī nelemt par Ābramas pārvēlēšanu KP vadītājas amatā. Jautājums par Ābramas apstiprināšanu KP vadītājas amatā uz otru termiņu iepriekš tika atcelts, jo ZZS pauda vēlmi tikties ar Ābramu. Valdība par viņas pilnvaru pagarināšanu uz otru termiņu lems šodien.
Iepriekš EM skaidroja, ka atsevišķas tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū.
Ministrijā uzsvēra, ka no konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisko personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. EM gan atzina, ka var būt izņēmumu gadījumi, kad šādu rīcību attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces.
Tāpēc EM piedāvā likumā ietvert rīcības iespējamo negatīvo ietekmi uz konkurenci, paredzot tiesības KP pēc lietas izpētes un pārrunu veikšanas pieņemt lēmumu, kas uzliks personai pienākumu veikt darbības, lai konkurences kavēšanu novērstu.
Paredzēts, ka likuma grozījumi attieksies uz publisko personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i. gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm.
Minētais regulējums ļaus KP vērsties pret, piemēram, situāciju, kad pašvaldības uzņēmums ierobežo konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus.
Grozījumi ļautu KP caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu un novērst situācijas, kad kapitālsabiedrība iesaistās, piemēram, ūdens skaitītāju uzstādīšanas vai dzērienu tirdzniecības tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam, kas var izpausties arī kā šķērssubsidēšana vai infrastruktūras izmantošana. EM piebilst, ka negatīvs efekts attiecībā uz citu tirgus dalībnieku darbību konkrētajā tirgū var tikt panākts arī caur laikrakstā, kas atrodas publiskas personas kontrolē, publicētajiem rakstiem.
Minētais regulējums ļautu KP vērsties arī pret, piemēram, situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam. Tāpat regulējums ļaus KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur VARAM vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.
Būtībā jaunais regulējums ietekmēs iespējas publiskām personām dibināt kapitālsabiedrības vai iegūt līdzdalību esošās kapitālsabiedrībās gadījumos, kad kapitālsabiedrības dibināšana vai līdzdalības tajā iegūšana pati par sevi kavēs konkurenci. Ja kapitālsabiedrības dibināšana vai līdzdalības iegūšana tajā pati par sevi konkurenci nekavē, KP varēs vērsties tikai pret atsevišķām kapitālsabiedrības darbībām, kā rezultātā tiktu kavēta konkurence.
Iepriekš pret minētajiem likuma grozījumiem iestājās Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kuras ieskatā tiks būtiski sašaurinātas pašvaldību tiesības iesaistīties komercdarbībā. Asociācijā arī piebilda, ka nav tāda pētījuma, kas norādītu uz problēmjautājumiem publiskajā sektorā komercdarbībā kopumā, ka arī sniegtu visaptverošus secinājumus un uz tiem balstītus priekšlikumus iespējamiem risinājumiem.