EK: «Rail Baltica» ir izdevība, kādas Baltijas valstīm otrreiz nebūs

 

Projekts «Rail Baltica» Baltijas valstīm ir vienreizēja izdevība integrēties Eiropas dzelzceļu tīklā ar modernu un tiešu dzelzceļa satiksmi, saņemot lielu finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības (ES), un, ja tas netiks izdarīts šoreiz, otras tādas izdevības vairs nebūs, norādījusi Eiropas Komisijas (EK) pārstāve Katrīna Trautmane, kas koordinē Ziemeļjūras-Baltijas koridora projektu (TEN-T), kura daļa ir «Rail Baltica».

«Transporta projekti sacenšas par EK finanšu instrumenta «Connecting Europe Facility» finansējumu. Vienam projektam neizmantotie resursi tiek novirzīti citam transporta projektam, ko ES uzskata par īpaši prioritāru. Lai gan precīzs budžeta sarunu iznākums ES līmenī nav zināms, ir tikai dabiski, ka tādi projekti kā «Rail Baltica», kas atbilst visiem ES tiesību normās noteiktajiem kritērijiem, arī nākotnē tiks uzlūkoti kā īpaši prioritāri, vērtējot finansiālā atbalsta piešķiršanu, - īpaši tad, ja būvniecības fāzē tie sekmīgi attīstīsies,» paziņojumā presei uzsvērusi Trautmane.

Viņa norādījusi, ka laba satiksme līdz ar kvalificētu darbaspēku un digitālo infrastruktūru ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas piesaista kādam reģionam uzņēmējdarbību. «Mēs dzīvojam plūsmu ekonomikā, un Baltijas valstis ir pelnījušas labāku satiksmi, lai gūtu pilnīgāku labumu no šīs attīstības,» viņa norādījusi.

Reklāma

«»Rail Baltica» ir daļa no Eiropas koridora, kas ietver astoņas dalībvalstis, kuras piekritušas apvienot šai projektā savus pieticīgos resursus, jo Eiropas dzelzceļu tīklā tas šobrīd ir iztrūkstošais posms. Kā liecina aprīlī publiskotā atjauninātā projekta izmaksu un ieguvumu analīze, «Rail Baltica» ir reālistisks un dzīvotspējīgs projekts, un paredzamie sociālekonomiskie ieguvumi tālu pārsniedz izmaksas. Atteikšanās no tā nozīmētu sagraut saistības, kuru veidošana ilgusi gadiem un kas apliecinātas gan vairākās politiskās deklarācijās, gan attiecīgos ES līmenī pieņemtos juridiskajos tekstos,» uzsvērusi Trautmane.

TEN-T koordinatore piebildusi, ka «Rail Baltica» vairs nav tikai teorētiska ideja. «Tas ir projekts, kas jau tiek īstenots un saņēmis būtisku ES atbalstu - 733 miljonus eiro Baltijas valstīs un 488 miljonus eiro Polijā,» viņa atgādinājusi. «Ja šā projekta grafiks tiks ievērots, tam ir visas izredzes saņemt papildu līdzekļus pašreizējā un nākamajā ES finansējuma periodā.»

«Rail Baltica» paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai savienotu Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni. Dzelzceļa līnija plānota kā elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu satiksmei.

    Saistītie raksti
    Ratass: Ja ES mainīs «Rail Baltica» finansējuma proporciju, projekts būs jāizskata vēlreiz

    Ratass: Ja ES mainīs «Rail Baltica» finansējuma proporciju, projekts būs jāizskata vēlreiz

    «Lux Express Latvia» vadītājs: Patlaban nav bažu, ka «Rail Baltica» varētu atņemt daudz pasažieru

    «Lux Express Latvia» vadītājs: Patlaban nav bažu, ka «Rail Baltica» varētu atņemt daudz pasažieru

    Mēneša beigās būs pieejams spriedums vienā no prasībām par «Rail Baltica» trases novietojumu Latvijā

    Mēneša beigās būs pieejams spriedums vienā no prasībām par «Rail Baltica» trases novietojumu Latvijā



    Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

    Seko mums Facebook lapā

    Māja
    Māja, Ķekavas pag., 209000 EUR
    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Rīga, 84900 EUR
    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Rīga, 34000 EUR