Kopš iestāšanās eirozonā 2014.gadā, Latvija ir kļuvusi mazāk jūtīga pret finansiāliem satricinājumiem, pirmdien Saeimas Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka, pirms iestāšanās eirozonā, galvenie ekonomiskie ieguvumi Latvijai, kuri tolaik tika uzsvērti, bija valūtas kursa riska zudums, samazinātas valūtas konversācijas izmaksas, lielāka cenu caurspīdība uzņēmējiem un lielāka investīciju piesaiste. Vienlaikus tika uzsvērta priekšrocība arī no ģeopolitiskā aspekta – Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienības (ES) kodolā.
Izvērtējot eirozonā aizvadītos pēdējos trīs gadus, Dombrovskis skaidroja, ka pa šo laiku Latvijā ir samazinājušās kreditēšanas procentu likmes. Turklāt viņš uzsvēra, ka Latvija patlaban ES piedzīvo zemu procentu likmes periodu un ir redzams, ka ES dalībvalstu vidū, Latvijai procentu likmes kritums ir bijis straujāks.
Runājot par valūtas konvertācijas izmaiņām, politiķis atsaucās uz Latvijas Bankas apkopotajiem datiem, kas liecina, ka uz valūtas konvertācijas izmaksu rēķina Latvija gadā ietaupa aptuveni 120 miljonu eiro. Tāpat Eiropas Centrālās Bankas (ECB) sniegtais likviditātes atbalsts, kurš pēc iestāšanās eirozonā pieejams Latvijas banku sektoram, padarījis Latviju mazāk jūtīgu pret finansiāliem satricinājumiem.
Lai arī iestāšanās eirozonā radīja jautājumu par eiro ieviešanas ietekmi uz inflāciju, Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, tā ir bijusi vienreizēja, un Latvija to tik ļoti neizjuta, jo inflācijas pieaugums Latvijā sakrita ar ļoti zemas inflācijas periodu ES. Tolaik inflācija bija pārāk zema un pastāvēja pat deflācijas riski. «Kad Latvijā ieviesa eiro, inflācija bija zem 1%. (..) ECB mērķis bija tuvu pie, bet zem 2%,» uzsvēra Dombrovskis, piebilstot, ka ECB tolaik īstenoja ļoti stimulējošu monetāro politiku - kvantitatīvo atvieglošanu.
Savukārt, apskatot investīciju piesaisti Latvijā kopš iestāšanās eirozonā, Dombrovskis norādīja, ka investīciju vidi Latvijā ietekmēja ļoti nopietns ģeopolitiskās nestabilitātes faktors – gadā, kad Latvijā ieviesa eiro, sākās konflikts Ukrainā, kas radīja lielas bažas par ģeopolitisko stabilitāti reģionā, jo nebija skaidrs, kā konflikts tālāk attīstīsies. No tā izrietēja arī ES sankcijas pret Krieviju, kas, turpretī, radīja pretestību no Krievijas, piemērojot sankcijas ES. Dombrovskis sacīja, ka sankcijas vēl joprojām turpinās un patlaban Krievijas ārpolitiskās darbības arī nevieš cerību, ka situācija tuvākajā laikā uzlabosies.
Politiķis norādīja, ka diskusijas par ģeopolitisko faktoru ietekmi uz eirozonas valstīm patlaban turpinās, jo Lielbritānijas lēmums izstāties no ES radījis nepieciešamību domāt, kāda būs turpmākā ES nākotne. Tāpat EK publicētā ES Baltā grāmata piedāvā vairākus nākotnes attīstības scenārijus un Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, ir jāizvērtē, kurā no tiem tā sevi saskata.
Dombrovskis sacīja, ka, vērtējot eirozonas esošo situāciju pēc ekonomiskās krīzes 2008.gadā, secināms, ka ES ir ieguldījusi daudz darba, lai nodrošinātu tās stabilitāti. Ņemot vērā, ka krīze daudzās dalībvalstīs bija ļoti dziļa, ES eirozonas valstīm izveidoja stabilitātes uzraudzības mehānismu, lai palīdzētu valstīm, kas ir nonākušas krīzes situācijā, un nepieļautu «domino efektu», kad ekonomiskās problēmas vienā ES dalībvalstī var izraisīt sarežģījumus citā ES dalībvalstī.
Tolaik, pēc Dombrovska teiktā, lai nostabilizētu eirozonu, ECB nepieciešamības gadījumā apņēmās no dalībvalstīm uzpirkt vērstpapīrus sekundārajā tirgū, lai banku sektorā apritē nonāktu vairāk finansiālo līdzekļu, kurus tālāk ieguldīt tautsaimniecībā.
Viņš sacīja, ka nostiprināto ES monetāro savienību varēja redzēt arī 2015.gadā Grieķijas krīzes laikā. «Ja runājam par pašu Grieķijas krīzi, grūti iedomāties kaut kādu vēl vētraināku notikumu attīstību, kāda tā bija Grieķijā 2015.gadā,» uzsvēra Dombrovskis, piebilstot, ka tolaik citas ES dalībvalstis neizjuta negatīvo ekonomisko ietekmi kādu to bija nācies pieredzēt 2010.-2011.gadā.
Dombrovskis sacīja, ka pašlaik EK iezīmējusi vairākus eirozonas attīstības elementus, kurus vēl būtu nepieciešams pabeigt. To vidū ir Eiropas noguldījumu garantijas shēmas pabeigšana Banku savienības kontekstā, kā arī Kapitāla tirgus savienības pabeigšana. Tāpat paredzēta tādu elementu ieviešana kā Eiropas investīciju aizsardzības mehānisms, kas saistīts ar eirozonas fiskālās stabilizācijas funkciju.
