Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikums Latvijai ieviest padomes valsts mazajos uzņēmumos jāīsteno jau šogad, atzina Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Eksperts: Padomes valsts mazajos uzņēmumos Latvijai jāievieš jau šogad
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka valdībai jau šogad jāvienojas un jāievieš jaunās OECD rekomendācijas valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības pilnveidei. Pirmkārt, jāveido padomes arī citos, mazākos valstij piederošajos uzņēmumos, jo patlaban šādas tiesības kapitāla daļu turētājiem nav paredzētas.
«Arī trīs lielākajās slimnīcās jāizveido profesionālas padomes, lai nodrošinātu efektīvu veselības aprūpei piešķirto līdzekļu izlietojumu un regulāru atskaitīšanos par rezultātiem. Lai uzlabotu padomes locekļu atlases procesu. Papildus ieteicamas padomes valsts kapitālsabiedrībās atlasīt centralizēti, ko varētu darīt Pārresoru koordinācijas centrs sadarbībā ar nozaru ministrijām un ekspertiem,» teica Grafs.
Otrkārt, nepieciešams precizēt neatkarīgā padomes locekļa definīciju. Grafs sacīja, ka nav atbalstāmas situācijas, ka par neatkarīgiem padomes locekļiem tiek uzskatīti ierēdņi no citām ministrijām vai ministrijas pārvaldībā esošo kapitālsabiedrību amatpersonas. Tāpat ne visās valstij piederošo uzņēmumu padomēs ir neatkarīgi padomes locekļi.
Treškārt, jāievieš OECD rekomendācija samazināt ministriju nepamatotu iejaukšanos uzņēmumu operatīvo lēmumu pieņemšanā. «Joprojām ministrijām ir tieša ietekme uz uzņēmumu iepirkumiem virs 142 000 eiro, ko OECD iesaka pārtraukt. Tāpat jāpārtrauc Satiksmes ministrijas prasība tās paspārnē esošo kapitālsabiedrību padomēm saņemt ministrijas piekrišanu uzņēmuma valdes atsaukšanai un ievēlēšanai. Tā ir tieša iejaukšanās padomes darbā un neatbilst OECD standartiem,» pauda eksperts.
Vienlaikus viņš iesaka valdībai turpināt darbu arī pie citu OECD ieteikto jautājumu sakārtošanas, skaidri definējot kritērijus un mērķus, kuri pieļauj valsts iesaistīšanos komercdarbībā; atklājot uzņēmumiem noteiktos nefinanšu mērķus un kā tie tiek finansēti; kā arī pabeidzot darbu pie uzņēmumu vidēja termiņa stratēģijām, kas bija jāizstrādā līdz 2016.gada martam.
«Latvija iestāšanās procesā OECD apņēmās sakārtot valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības pamatjautājumus. Šis process ir veiksmīgi noslēdzies, un to atzinīgi arī novērtē OECD. Ja 2009.gadā neviens nevarēja pateikt, kādi aktīvi valstij pieder un kāda ir to vērtība, tad tagad šī informācija ir pieejama, un jau otro gadu tiek publicēts kopējais pārskats par uzņēmumiem un to finanšu rādītājiem. Pirms reformas valstij piederošo uzņēmumu valdes un padomes sastāvu noteica «partiju kvotas», tad patlaban šī prakse ir pilnībā mainīta, saprotamā un caurskatāmā procesā atjaunojot 12 valstij piederošo uzņēmumu padomes. Ja sasniegto progresu valstij piederošo uzņēmumu pārvaldībā salīdzinātu ar sporta sacensībām, tad Latvija ir kvalificējusies turpmākajiem startiem. Bet tas nenozīmē, ka ir jau garantētas medaļas,» norādīja Grafs.
Jau ziņots, ka OECD atzinīgi novērtējusi Latvijas veikumu kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un iesaka apsvērt iespēju veidot padomes arī mazos un vidējos valsts uzņēmumos.
Tajā pašā laikā OECD ziņojumā norādīti atsevišķi pārvaldības aspekti, kas vēl pilnveidojami, un procesi, kas jāturpina, piemēram, detalizētāki jāskaidro kritēriji, kuri pieļauj valsts iesaistīšanos komercdarbībā.
Atbilstoši OECD sniegtajiem ieteikumiem Latvijai arī jāizvērtē īstenoto nominācijas procesu un izveidoto padomju darbības pieredze, tai skaitā iespējas pārskatīt padomes veidošanas kritērijus, kas ļautu veidot padomes ne tikai lielajos uzņēmumos, bet arī vidēja un maza izmēra kapitālsabiedrībās. OECD rekomendāciju ieviešanas mērķis ir labvēlīgi ietekmēt Latvijas kapitāla tirgus darbību un attīstību, kā arī investīciju piesaisti un valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.