«Lattelecom»: Normatīvo aktu dēļ elektrības rēķini ir grūti saprotami

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Normatīvo aktu dēļ elektrības rēķini ir grūti saprotami, pavēstīja uzņēmumā «Lattelecom».

«Normatīvo aktu dēļ elektrības rēķins tiešām ir sarežģīts, jo tajā ir iekļauta ne tikai maksa par mājsaimniecībā patērēto elektroenerģiju, bet arī citi obligātie maksājumi, kas būs identiski pie ikviena pakalpojumu sniedzēja - sadales un pārvades elektrības piegādes maksa un valsts noteiktā obligātā iepirkuma komponente,» pauda «Lattelecom» elektrības pakalpojuma «tet» vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Pēc viņa teiktā, cilvēkam, kurš vēlas saprast un salīdzināt elektroenerģijas izmaksas pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, būtiskākais ir pievērst uzmanību vienas kilovatstundas izmaksām. Tikai tā var noteikt izdevīgāko piedāvājumu tāpēc, ka elektrības patēriņš katru mēnesi mainās.

Kompānijas «Norstat» veiktā Latvijas interneta lietotāju aptauja liecina, ka Latvijā trešdaļu iedzīvotāju precīzi nesaprot, kas veido elektrības rēķinu. Vismazāk rēķinos iedziļinās un izprot jaunieši, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki.

Dati atklāj, ka rūpīgāk ar rēķiniem iepazīstas cilvēki vecumā no 25 līdz 40 gadiem (40% snieguši atbildes, ka elektrības rēķini viņiem ir saprotami). Visvairāk rēķinos iedziļinās mājsaimnieces vai māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā (50%). Reģionāli vismazāk elektrības rēķinos rakstīto izprot Vidzemē (26%), savukārt galvaspilsētā izpratne ir salīdzinoši augstāka (33%). Latgalē rēķinos iedziļinājušies un tos saprot gandrīz puse cilvēku (45%), bet Kurzemē un Zemgalē aptuveni trešdaļa (attiecīgi 32% un 29%).

Pielēns-Pelēns atzīmēja, ka patērētā elektrības apmēra iespaidā rēķins svārstīsies no mēneša uz mēnesi. Savukārt tiem, kuri izvēlas izlīdzināto maksājumu ar konkrētu ikmēneša maksu, aprēķins par reālo patērēto elektroenerģijas apmērā tiks veikts gada izskaņā vai līdz ar elektrības tirgotāja maiņu.

«Noteikt savu elektroenerģijas cenu ir visvienkāršāk, aprēķinot cenu par vienu kilovatstundu. Lai to izdarītu ir jāsaskaita visas rēķinā norādītās summas par elektroenerģiju un jāizdala ar patērēto kilovatstundu skaitu. Dažādu pakalpojumu sniedzēju dažādos rēķinos rādītāju nosaukumi var atšķirties, bet visbiežāk iekļauj «maksu par elektroenerģiju» un «apkalpošanas maksu» vai «abonēšanas maksu«. Šajā aprēķinā neiekļauj maksājumus, kas attiecas uz sadales un pārvades pakalpojumiem, kā arī obligāto iepirkuma komponenti, jo tie visiem pakalpojumu sniedzējiem būs vienādi,» klāstīja «Lattelecom» elektrības pakalpojuma «tet» vadītājs.

Pēc viņa teiktā, rēķinā informācijas izkārtojumu nosaka Eiropas Savienības regulas un likumi, elektroenerģijas tirgotājs nevar variēt ar saturu. Ikviena elektrības tirgotāja rēķinā ir iekļauta obligātā iepirkuma komponentes, kā arī sadales un pārvades maksas daļa. Sadalot rēķinu summu procentuāli, aptuveni 28% veido obligātā iepirkuma komponentes daļa, apmēram 40% ir sadales un pārvades daļa, savukārt atlikušie 32% ir tiešā elektroenerģijas patēriņa un elektrības tirgotāja maksa.

Vienlaikus Pielēns-Pelēns piebilda, ka elektrības rēķina maksu var samazināt, ierobežojot elektrības patēriņu un/vai izvēloties biržas tarifu. Pēdējo 24 mēnešu laikā tikai vienā mēnesī biržas tarifs ir bijis augstāks nekā fiksētā cena, ko joprojām izmanto lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību.

«Turklāt biržas tarifs ļauj gudrāk lietot enerģiju. Nedaudz pielāgojot savus paradumus un aktīvāk elektroenerģiju lietojot brīžos, kad tās cena biržā ir zemāka, iespējams ietaupīt. Turklāt process ir automatizēts, elektrības patēriņa uzskaite notiek automātiski ar viedā skaitītāja starpniecību. Cena par elektrības patēriņu tiek aprēķināta ik stundu - atbilstoši tās attiecīgā brīža maksai biržā. Viedos skaitītājus bez maksas uzstāda AS «Sadales tīkls» visiem, kas izvēlas biržas cenām piesaistītu tarifu plānu,» skaidroja Pielēns-Pelēns.

«Norstat» interneta lietotāju aptauju veica 2017.gada janvārī, nacionāli reprezentatīvi aptaujājot 351 cilvēku.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu