EP deputāte: Nepieciešams mainīt jēdzienu «darbs»

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Mums jāskatās patiesībai acīs un jāpārdefinē jēdziens «darbs», jo šī brīža noteikumi attiecībā uz darba tiesībām nav piemēroti reālajai situācijai, aģentūrai LETA norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Igaunijas Kaja Kallasa.

Deputāte, kura darbojas EP Robotikas un mākslīgā intelekta darba grupā, skaidro, ka noteikumi un idejas, kas skar darba tiesības, ir balstītas uz pieņēmumu, ka cilvēks ir ilgstošās darba attiecībās ar vienu darba devēju, bet patiesībā vairums cilvēku mūsdienās šādi nestrādā, jo daudziem ir vairākas darbvietas pie mazākiem darba devējiem.

«Mums joprojām darbojas noteikumi, kas radīti ar domu, ka mums ilgstoši ir viens darba devējs, pie kura mēs strādājam visu mūžu, un šis darba devējs nekad nebankrotē. Realitāte ir citāda - uzņēmumu dzīves cikls ir daudz īsāks, vidēji tie ir 15 gadi,» uzsver Kallasa.

Viņa ir pārliecināta, ka vēl pirms desmit gadiem cilvēki starp divām darbvietām izvēlējās to, kurā maksāja vairāk, bet šobrīd jauni cilvēki vēlas dažādot pieredzi un izvēle ir par labu darbavietai, kurā tiek piedāvāta personīgā izaugsme un jauna pieredze.

«Cilvēki vēlas dažādu pieredzi. Viņi vairs nav «piesieti» idejai, ka vēlas visu dzīvi pavadīt vienā darbvietā. Tagad ar jauno realitāti ir jāsasaista sociālās drošības jautājumi. Mums ir jāsāk diskusija,» uzskata Kallasa.

Runājot par darba devējiem un iesācējuzņēmumiem, viņa uzsver, ka raugoties no globālās perspektīvas, Latvija un Igaunija ir «mikrovalstis», tādēļ tās varētu un tām vajadzētu piedāvāt dažāda veida digitālus risinājumus, nevis censties kļūt par valstīm ar milzīgu industriju.

«Jā, kritiķi saka, ka iesācējuzņēmumi nerada pietiekami daudz ienākumu un darbvietu. Taču, tie rada inovāciju kultūru, kāda mums šodien ir nepieciešama. Visas jaunās idejas, kuras šajā vidē tiek radītas, palīdzēs vienā vai citā veidā un radīs ienākumus un patēriņu,» ir pārliecināta Kallasa, piebilstot, ka nevar visu ekonomiku balstīt tikai uz iesācējuzņēmumiem, taču nevajadzētu arī tos novērtēt par zemu.

Igaunijas deputāte cītīgi strādā arī pie vienotā digitālā tirgus izveides ES, un uzskata, ka tā izveide ir svarīga, lai nojauktu mākslīgi radītās barjeras internetā, kas traucē iegādāties kādu pakalpojumu vai piekļūt noteiktam saturam. Tāpat viņa norāda, ka šobrīd ES pastāv 28 dažādi patērētāju aizsardzības noteikumi, kas apgrūtina uzņēmēju attīstību aiz savas valsts robežām.

«Ja jūs esat kompānija, kas darbojas ES, jums jāpakļaujas visiem šiem noteikumiem. Dažādās dalībvalstīs šie noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Tas attur daudzus uzņēmējus attīstīt biznesu aiz savas valsts robežām. Vienotais tirgus pavērs jaunas iespējas uzņēmumiem attīstīt savu biznesu, un patērētājiem tiks piemēroti vienādi aizsardzības noteikumi,» skaidro Kallasa.

Vienlaikus eiroparlamentāriete saka, ka diskusija par šo jautājumu norit ļoti lēni. «Demokrātija prasa laiku. Mēs diskutējam par šīm lietām ļoti pamatīgi. Cilvēki izceļ dažādus jautājumus, ir bažas saistībā ar šo projektu, tās ir jāpārrunā, tas aizņem laiku,» uzsver deputāte, piebilstot, ka vienošanās tomēr varētu tikt panākta šī gada laikā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu