Vai Rīgai ir nepieciešams liels konferenču centrs?

Skats uz Rīgu un Skanstes ielu
 

Lai Rīga saskaņā ar Rīgas attīstības stratēģiju kļūtu par Baltijas valstu biznesa centru, tai nepieciešams liels konferenču centrs, kurš varētu pulcēt vismaz trīs tūkstošus dalībnieku. Eksperti kā piemērotāko min topošo Skanstes rajonu, kur būtu piemērota infrastruktūra un pietiekami daudz autostāvvietu. Būvkompānija Merks piedāvā konferenču centru attīstīt kā privātās un publiskās partnerības projektu ar Eiropas Struktūrfondu līdzdalību, valsts pašreiz veic aprēķinus šāda projekta realizēšanai.

Lai gan Rīga sava ģeogrāfiskā stāvokļa un attīstības dēļ ir piemērots centrs lielu konferenču rīkošanai, tomēr vēl ir par agru runāt par to, ka Latvija ir konferenču lielvalsts, jo pagaidām tā kā konferenču tūrisma galamērķis atpaliek ne tikai no Skandināvijas kaimiņiem, kur šī nozare ir ļoti attīstīta un sniedz lielu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, bet arī no mūsu tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, pat neskatoties uz to, ka mums ir daudzas priekšrocības, tādas kā ģeogrāfiskais novietojums, visattīstītākais transporta mezgls un vislielākā pilsēta Baltijas valstīs, kā arī līdz šim brīdim vislielākais konferenču centrs Radisson Blu Hotel Latvija, norāda Baltic Travel Group pārstāvis Vlads Korjagins.

Pēc viņa teiktā, lai Latvija varētu kļūt par konkurētspējīgu galamērķi, pagājušajā gadā tika izveidots Latvijas Kongresu birojs, kura galvenais mērķis ir apvienot privātā, pašvaldību un valsts sektora pūles, resursus un efektivitāti, lai attīstītu Latviju kā spēcīgu konferenču tūrisma galamērķi. Tikai ar kopīgiem spēkiem ir iespēja Latviju izveidot par pilnvērtīgu galamērķi un nodrošināt vienmērīgu darījumu tūrisma pieaugumu, tādā veidā samazināt sezonalitātes ietekmi.

Reklāma

Būvkompānija Merks nopietni apsver iespēju realizēt vērienīga konferenču centra izbūvi Skanstes rajonā, bet šā projekta realizēšana, pēc Merks pārstāvja Oskara Ozoliņa teiktā, ir atkarīga no vairākiem faktoriem, no kuriem lielākā daļa nav kompānijas pārziņā. Piemērotākais modelis, pēc viņa domām, šāda konferenču centra izveidei būtu privātās un publiskās partnerības koncepts ar Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu.

Ozoliņš norāda, ka pieprasījums pēc konferenču, tai skaitā lielu, organizēšanas Latvijā pieaug, sākot ar medicīnas, IT un finanšu sfērām, kā arī citās jomās. «Ir lieli starptautiski uzņēmumi, kuriem nepieciešama vieta lielām konferencēm. Labākais piemērs ir Viesnīca Latvija, kuras konferenču centrs katru dienu ir pilns,» saka Merks pārstāvis.

Tomēr izmaksas šādam konferenču centram ir pārāk lielas, lai tās saprātīgā termiņā atpelnītu, norāda Ozoliņš. «Eiropas un pasaules pieredze rāda, ka šādos projektos ir valsts līdzdalība, jo šāda centra izbūve dod nopietnu ieguvumu valsts ekonomikai,» uzsver Merks pārstāvis.

Jūnijā Kultūras ministrijai valdībā jāiesniedz aprēķini, lai pamatotu, kādēļ valstij tas ir nepieciešams. Valsts ieguldījums varētu būt 30 miljoni eiro, 18 miljoni nāktu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, bet 12 miljoni eiro būtu koncertzāles atmaksa, jo šajā centrā atrastos arī koncertzāle. Lielākā daļa ieguldījuma nāktu no privātā investora, kas varētu būt Merks, skaidro Ozoliņš.

Kā piemērotāko vietu šāda konferenču centra izbūvē min topošo Skanstes rajonu. Šīs teritorijas attīstītājs ir Pillar, kas realizē New Hanza projektu, kas atrodas starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām un tiek veidots kā mūsdienīga pilsētas daļa — jauns centrs uzņēmējdarbībai, dzīvošanai un aktivitātēm. «New Hanza teritorijas mērķis ir kļūt par Rīgas aktīvo daļu un to attīsta nekustamā īpašuma attīstītājs Pillar. Teritorija iekļaujas Skanstes apkaimē — Rīgas modernajā centrā. New Hanza teritorija plānota kā unikāla, pašpietiekama un daudzpusīga vide, kur būs padomāts par ikvienu tās iedzīvotāju, apmeklētāju, viesi, strādājošo vai vienkārši garāmbraucēju. Tā būs mūsdienīga vide mūsdienīgiem cilvēkiem, vieta, kas iedvesmo radīt un aicina iesaistīties. New Hanza ļaus dažādi domājošiem cilvēkiem satikties, lai dalītos ar zināšanām, idejām un darbiem,» norāda Pillar Management izpilddirektore Ieva Valtere.

Teritorijas plānojums paredz pašpietiekamu attīstības scenāriju ar iekļautu dzīvojamo un komercapbūvi, parku un Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju, medicīnas centru un kafejnīcām, skolu un veikaliem, viesnīcu un bērnudārzu. New Hanza teritoriju caurvīs septiņas jaunradītas ielas; galvenā iela jau nosaukta slavenā Latvijas šaha lielmeistara Mihaila Tāla vārdā. New Hanza attīstības plāns ir vērienīgs, un pilnīga tā realizācija aizņems krietni vairāk nekā 10 gadu, ko lielā mērā diktēs arī ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā. Teritorijas perimetrs vairāk tiek paredzēts komercapbūvei, vidusdaļa — dzīvojamās un kultūras būves.

Pēc inženierkomunikāciju izbūves 2017. gada vasarā paredzēts sākt ABLV galvenās mītnes un biroju ēkas kompleksa būvniecību ar kopējo platību 53 000 m2. ABLV galvenās mītnes ēka būs 16 stāvus augsta, biroju ēka — 6 stāvus augsta. Projekta autori ir Vācijas arhitektu birojs Schaller Kyncl Architekten Stuttgart, bet būvprojektu sagatavoja Pillar grupas uzņēmums Pillar Architekten. Tās būs pirmās ēkas, kuras noteiks turpmāko teritorijas attīstību.

Kā zināms, New Hanza teritorijā iekļausies arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ēka.

New Hanza teritorijā 2013. gada 18. septembrī tika atklāta skulptūra — bronzā liets buļļa tēls. To veidojis pazīstamais mākslinieks Ģlebs Panteļejevs, par prototipu izmantojot 'Latvijas Brūnās' šķirnes bulli, ar to uzsverot, ka stabilas bagātības saknes rodamas šajā zemē un centīgā, neatlaidīgā darbā. Šobrīd skulptūra ir uzstādīta New Hanza blakus Pillar administratīvajai ēkai Pulkveža Brieža ielā 28a, bet laika gaitā tā tiks pārcelta uz New Hanza centrālo daļu.


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 490 EUR
Māja
Māja, Tīraine, 279000 EUR