Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien «Būvniecības nedēļas 2017» atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas «Pwc» veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanos no ekonomiskās nestabilitātes.
Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. «Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt: ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams,» sacīja ministrs.
Tāpat Ašeradens norādīja, ka būtisks tālākais nozares izaugsmes mērķis ir tās produktivitātes kāpināšana. Viņš skaidroja, ka pašlaik būvniecības produktivitātes rādītājs ir zemāks nekā Latvijas vidējais produktivitātes rādītājs – 19 000 eiro uz vienu nodarbināto. Tomēr ministrs uzsvēra, ka Latvijai šis rādītājs ir zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo – 49 000 eiro uz vienu nodarbināto, tādēļ, viņaprāt, pie produktivitātes uzlabošanas jāstrādā ikvienam nozares pārstāvim un uzņēmumam, jo tas ir būtisks priekšnoteikums ārkārtīgi kritisku eksporta mērķu izvirzīšanai.
«Latvija ir ļoti maza valsts (..). Ja skatāmies reģionāli, tad Ziemeļvalstis mūs redz kā svarīgus šā [būvniecības] pakalpojuma piegādātājus un šis būs ārkārtīgi izšķirīgs jautājums, vai mēs spēsim konkurēt šajos tirgos vai ne,» sacīja Ašeradens.
Ministrs pauda neapmierinātību, ka nozares attīstības stratēģijā mazāk uzmanības pievērsts ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā, tādēļ tas būs viens no būtiskākajiem darba aspektiem nozares sakārtošanā.
Kā norādīja Ašeradens, kopš memoranda starp valdību un būvniecības nozares pārstāvjiem parakstīšanas valdība aktīvi iesaistījusies tajā izvirzīto uzdevumu īstenošanā, lai sakārtotu nozari. Pērn strādāts pie elektroniskās darba uzskaites būvniecības nozarē, kuru gandrīz jau pabeigts izstrādāt. Tāpat tika strādāts pie koplīguma izstrādes par minimālā atalgojuma noteikšanu būvniecībā, kā arī darba kārtībā parādījies jauns jautājums par civiltiesiskās apdrošināšanas sistēmas pārskatīšanu, kam jākļūst par efektīvu mehānismu būvniecības uzraudzībā.
Ministrs uzsvēra, ka būtiski risināms jautājums būvniecības nozarē garās apakšuzņēmēju ķēdes nepieciešamība, reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošana, kā arī būvniecības projektu reģistrācija vienotā informācijas sistēmā, kuru, pēc ministra domām, būs iespējams atrisināt pietiekami ātri, paužot cerību, ka tas tiks izdarīts jau šogad.
Tāpat par svarīgi risināmu jautājumu Ašeradens uzsvēra stratēģisku valsts investīciju projektu plānošanu, jo pašlaik nozarē vērojams nevienmērīgs būvniecības projektu īpatsvars, kurš ir nepastāvīgs un to nepieciešams izlīdzināt. Strādājot pie iepriekšminētā jautājuma risināšanas, jāņem vērā tas, kā attīstīsies nekustamā īpašuma nozare.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norādīja, ka pērn būtisks solis būvniecības nozares sakārtošanā sperts ar jaunā Publisko iepirkumu likuma pieņemšanu, kas iepirkumos ļaus nodrošināt atbilstošu attiecību starp būvniecības pakalpojumu kvalitāti un cenu.
Tomēr Fromane uzsvēra, ka būtiski ir aktīvi strādāt pie ēnu ekonomikas mazināšanas nozarē, izskaužot aplokšņu algas un veidojot būvniecības profesiju klasifikāciju, kā arī nozarei saistošās ģenerālvienošanās parakstīšanas.
Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina sacīja, ka pašlaik būvniecībā ir svarīgi pilnveidot nozares normatīvo regulējumu, steidzami novēršot trūkumus, kas varētu kavēt jēgpilnu ES struktūrfondu apguvi. Viens no priekšlikumiem ir veikt steidzamus grozījumus Būvniecības likumā, lai padarītu elastīgāku projektēšanas procesu būvniecības laikā un novērstu tā dubultošanos.
Tāpat Geitus-Eitvina norādīja, ka ēnu ekonomikas ierobežošanai nozarē svarīgi strādāt pie elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanas, tipveida līguma ieviešanas būvniecības procesā, vienādojot līguma nosacījumus publiskajos iepirkumos.
Pēc ekspertes teiktā, lai sekmētu būvniecības nozares sakārtošanu, svarīgi turpināt apspriest turpmākos iespējamos grozījumus nozares regulējumā, izvērtēt atbildības sadalījumu starp būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, pārskatīt būvniecības procesa uzraudzību un kontroli, Būvniecības vadības un kontroles biroja, kā arī vietējo pašvaldību būvvalžu lomu, funkcijas un uzdevumus būvniecības procesā. Tāpat svarīgi risināt jautājumus par apdrošināšanu un digitālajiem risinājumiem būvniecībā.