Aptieku īpašnieki un farmaceiti ieceri paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 12% līdz 21% uzskata par nepārdomātu, teikts biedrību «Aptieku īpašnieku asociācija» (AĪA), «Latvijas Farmaceitu biedrība» (LFB) un «Aptieku biedrība» (AB) vēstulē ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), Finanšu ministrijai (FM) un Veselības ministrijai.
Biedrību pārstāvji sacīja, ka Latvijā patlaban jau esot augstākā PVN likme medikamentiem Baltijas valstu vidū - Igaunijā zālēm PVN ir 9%, bet Lietuvā – 5%, aicinot premjeru, FM un VM rūpīgi analizēt citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, kuru acīmredzamais mērķis ir medikamentu pieejamības un pakalpojumu kvalitātes celšana, ilgtermiņā samazinot šo valstu budžeta izdevumus veselības aprūpei.
«Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir nepārdomāts un nekompensēs valdības iecerētās nodokļu reformas rezultātā paredzamo budžeta deficītu, kā arī nedos veselības nozarei nepieciešamo papildu finansējumu,» uzsvēra AĪA valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis.
Aptieku un farmaceitu intereses pārstāvošās biedrības ir neizpratnē par veiktajiem aprēķiniem, kas paredz papildus iegūt 83 miljonus eiro un pieprasa paskaidrot, kas ir šo aprēķinu pamatā. Veiktie aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā valsts budžets var papildus iegūt ne vairāk kā 16,32 miljonus eiro.
Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem kopējais zāļu apgrozījums Latvijā pērn bija 375 miljoni eiro, no kuriem 320 miljonus eiro veidoja realizācijas apjoms parastās aptiekās, bet 49 miljonus - slimnīcu aptiekās. PVN paaugstināšana nozīmē, ka var papildus iegūt 33,74 miljonus eiro. Kompensējamo medikamentu apjoms pērn veidoja 144,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, palienot PVN likmi, tas prasīs papildu izdevumus 13 miljonus eiro kompensējamiem medikamentiem un 4,41 miljonu eiro slimnīcu aptiekām.
LFB prezidente Kitija Blumfelde atzīmēja, ka iecerētā priekšlikuma rezultātā lielākie cietēji būs Latvijas iedzīvotāji. Daudzas aptiekas, it īpaši Latvijas reģionos, būs spiestas pārtraukt savu darbību. «Tādējādi netiks nodrošināta zāļu pieejamība, kā arī farmaceita konsultācijas, kas bieži veic preventīvas ārstniecības funkcijas. Jau šobrīd esošais peļņas apjoms nedod iespējas aptiekām attīstīties, ieguldīt pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanā, modernizācijā.»
Savukārt AB valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene pauda pārliecību, ka daudzām aptiekām būs jāpārvērtē sava ekonomiskā darbība, izvērtējot sniegto pakalpojumu un struktūrvienību rentabilitāti, kā arī aptieku darba laika garumu. «Diemžēl nonāksim pie secinājuma, ka nelielas aptiekas un aptieku filiāles būs jāslēdz. Mūsuprāt, tas neizbēgami novedīs pie zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamības pasliktināšanās.»
Lai nepaaugstinātu zāļu cenas, valdība būs spiesta mainīt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka zāļu cenu veidošanos. Tā kā lielāko aptieku izdevumu daļu veido personāla izmaksas, tas ir, pamatā farmaceitu atalgojums, iecerētie grozījumi novedīs pie līdzekļu trūkuma aptieku uzturēšanai un atalgojuma samazināšanas farmaceitiem.
«Šādas ieceres novedīs pie reālas krīzes nozarē, jo jau šobrīd Latvijas reģionos katastrofāli trūkst farmaceitu. Piespiedu kārtā samazinot aptieku ieņēmumus, aptiekāriem Latvijā zudīs pamats zem kājām,» teica Blumfelde.
Apzinoties papildu līdzekļu nepieciešamību valsts budžetam, biedrības redz vairākus risinājumus, kā valsts budžets var gan ietaupīt, gan gūt papildu ieņēmumus. Piemēram, Latvijā varētu ieviest starptautisko nepatentēto nosaukumu noteikšanu recepšu medikamentiem. «Šis modelis veiksmīgi darbojas ES, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā,» saka Mārcis Rutulis.
Biedrības pauž atbalstu valdības iecerētajai nodokļu reformai. Taču tai ir jābūt pārdomātai un tā nedrīkst novest pie jaunām problēmām. Līdzšinējais regulējums farmācijas nozarei ir sevi pierādījis kā efektīvs, nodrošinot gan stabilitāti, gan nozares ilgtspējīgu attīstību kopumā, uzsvēra biedrību vadītāji, piebilstot, ka Latvijas valdībai būtu jāspēj rast pārdomātus lēmumus paredzamā fiskālā deficīta segšanai un kopā ar nozari meklēt alternatīvus, saprātīgus risinājumus.
Kā vēstīts, FM vērtēs priekšlikumu atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnisko iekārtu piegādēm, tādējādi veselības nozare varētu iegūt papildus 83 miljonus eiro. FM iepriekš solīja, ka tādējādi «medikamentu gala cenas netiks ietekmētas».
