Eksperts: Izmaiņas IIN likmē var veicināt darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos

"Nordea Pensions Latvia" valdes loceklis Iļja Arefjevs
 

Publiski izskanējusī informācija par plānoto nodokļu reformu ļauj izteikt prognozi, ka izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmē var veicināt darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos, atzina ieguldījumu pārvaldes sabiedrības «Nordea Pensions Latvia» valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Viņš piebilda, ka jau tagad darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos finansiāli ir izdevīgākas par individuālajām - no tām netiek veiktas darba devēja iemaksas 23,59% apmērā un darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 10,5% apmērā, kopā veidojot 34,09%. Tāpat arī netiek ieturēts IIN 23% apmērā. Savukārt kapitāla izņemšanas brīdī IIN tiks ieturēts no darba devēja veiktām iemaksām.

«Individuālās iemaksas tiek veiktas pēc visu nodokļu nomaksas. Pat neraugoties uz to, ka par tām var atgūt IIN, tas ir finansiāli mazāk izdevīgs veids kā veidot uzkrājumus privātajā pensiju fondā, ņemot vērā, ka vēl joprojām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā. Samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 23% līdz 20%, nodokļu atvieglojumu efekts, veicot individuālās iemaksas privātajos pensiju fondos, kļūst relatīvi mazāks, samazinoties atmaksas summai. Savukārt darba devēju iemaksu finansiālais izdevīgums nesamazinās, jo lielākoties balstās uz sociālās apdrošināšanas iemaksu ietaupījumiem - kopā 34,09%,» skaidroja Arefjevs.

Reklāma

Eksperts atzina, ka nodokļu atvieglojumi ir īpaši populāri valstīs ar pārdomātu un tālredzīgu attīstības politiku. Tie ļauj akcentēt attīstības prioritātes, piešķirot finansiālos stimulus. Piemēram, Igaunijā, salīdzinājumā ar Latviju, IIN atvieglojumi tiek piemēroti hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, Somijā un Zviedrijā - vēl papildu transporta izdevumiem no mājām uz darbu, kamēr Šveicē - pat izdevumiem, kas «palīdz gūt ienākumus», proti, apģērbu un profesionālās literatūras iegādei.

«Kopumā Latvijā darbojas visai efektīvi privātos uzkrājumus veicinošie nodokļu atvieglojumi. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic privātpersona un tās nepārsniedz 10% no bruto darba samaksas kalendārajā gadā, par tām var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli 23% apmērā. Savukārt, ja iemaksas veic darba devējs, ir iespējams gūt ievērojamus ietaupījumus uz sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina - 34,09% apmērā no 10% bruto darba samaksas kalendārā gada ietvaros. Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksa tiek atlikta līdz pensijas kapitāla izņemšanai. Līdzīga kārtība ir spēkā attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu prēmijām. Tām tiek piemēroti papildu 10% no bruto darba samaksas kalendārajā gadā,» atzina eksperts.

Arefjeva vērtējumā, Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējas saglabāšanai pastāvošais nodokļu atvieglojumu režīms ir nozīmīgs, jo tas gan mazina cilvēku atkarību no pensiju pirmā un otrā līmeņa, gan arī pasargā no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas riska.

«Lai arī pēdējos gados iemaksas privātajos pensiju fondos ir strauji augušas, tikai 13-14% no visām iemaksām privātajos pensiju fondos veikuši darba devēji. Pirms finanšu un ekonomiskās krīzes 2009.gadā, proporcija bija daudz sabalansētāka - 50-60% naudas ienāca tieši no darba devējiem,» sacīja eksperts.

Tāpat viņš stāstīja, lai gan primāri ir svarīgi veidot privātos pensijas uzkrājumus, sekundāri ir svarīgi, lai būtu līdzsvars starp individuālajām un darba devēju iemaksām.

«Individuālās iemaksas var tikt veiktas saskaņā ar katra cilvēka finanšu plānu atkarībā no viņa iespējām un vēlmēm parūpēties par pārtikušām vecumdienām. Savukārt darba devēju iemaksas var nodrošināt minimālu privāto kapitālu papildu valsts garantētajai pensijai un, kas nav mazsvarīgi, ievērojami agrāk - jau no 55 gadu vecuma. Turklāt, darba devējiem arvien aktīvāk iesaistoties privātās pensijas veidošanā saviem darbiniekiem, straujāk pieaugs privāto pensiju plānu dalībnieku loks,» atzina Arefjevs.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.



    Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

    Seko mums Facebook lapā

    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Rīga, 239000 EUR
    Māja
    Māja, Lēdurgas pag., 79000 EUR
    Dzīvoklis
    Dzīvoklis, Rīga, 190000 EUR