Martina Gausa vadītā nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» tiek pārvaldīta labāk nekā bijušā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika laikā, šodien nevalstisko organizāciju rīkotajā diskusijā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu atzina Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.
Viņš uzsvēra, ka, pateicoties privāto investoru ienākšanai uzņēmumos, kuros kapitāldaļu turētāja ir arī valsts, būtisku uzlabojusies to pārvaldība. Kā piemēru viņš minēja «airBaltic» un banku «Citadele».
«»airBaltic» pārvaldība Gausa laikā ir būtiski uzlabojusies, salīdzinot ar Flika laiku,» uzsvēra Grafs.
Eksperts atzina, ka kapitālsabiedrības padome ir tā, kurai sabiedrība var prasīt par atsevišķiem lēmumiem uzņēmumā. Viņš atzinīgi izteicās par satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) izvairīšanos no jautājuma par Gausa atalgojumu, jo tā nav ministra, bet gan «airBaltic» padomes kompetence.
Grafs arī uzskata, ka ir jāpārskata valsts kapitālsabiedrību pārvaldību regulējošā likumdošana un jāpaplašina to valsts kapitālsabiedrību loks, kurās jāievieš padomes.
«Es atbalstu ideju par padomju izveidi valsts lielākajās slimnīcās, bet kopumā padomēm būtu jābūt visās valsts kapitālsabiedrībās, kas strādā pēc komercprincipiem,» sacīja Grafs.
Jau ziņots, ka «Providus» šodien prezentēja valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas pirmo rezultātu izvērtējumu, kurā secināts, ka nozīmīgs reformas ieguvums ir caurskatāmas un atklātās procedūras ieviešana valsts uzņēmumu valžu un padomju locekļu iecelšanai.
Tajā pašā laikā «Providus» norāda uz iespējamu politizāciju valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu izvēlē. Eksperti iesaka nākotnē pārskatīt nominācijas komisiju sastāvu, lai līdzsvarotu valsts pārvaldes nozares speciālistu pārstāvniecību nominācijas komisijā ar attiecīgu skaitu nozares ekspertu no biznesa sektora, kas veicinātu vispusīgāku pretendentu vērtēšanu, pietiekamu uzmanību veltot kandidātu profesionālajai pieredzei uzņēmējdarbībā.
«Providus» arī atzīst, ka tādējādi tiktu novērsts politizācijas risks komisijās, veidojot tās pēc profesionāliem kritērijiem, izslēdzot politiķu dalību. «Reformas rezultātā valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļu iecelšanas procesa politizācija ir mazinājusies, tomēr tā nav izskausta,» uzsver pētnieki.
