Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Rimšēvičs: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ļoti daudzi uzņēmumi līdz šim nejuta nekādu stimulu no valsts puses ieguldīt nopelnīto naudu atpakaļ un paplašināt ražošanu, jo tas bija salīdzinoši dārgi. Mēs uzskatām, ka ražošanā atpakaļ ieguldīto līdzekļu neaplikšana ne ar kādu peļņas nodokli var kalpot kā labs atspaids sarunās arī ar komercbankām. Bankas, redzot uzņēmumu rīcībā brīvus līdzekļus, būtu gatavas līdzfinansēt daudz vairāk projektu. Proti, uzņēmumiem parādītos tāds kā papildu pašu kapitāls. Tā ir mūsu pārliecība - ja visu izdodas īstenot un nav nekādu papildu sarežģījumu, tad nākotnē kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā varētu tikai pieaugt,» teica Rimšēvičs.
Jautāts, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai, ja tiek ieviesta reinvestētās peļņas neaplikšana ar ienākumu nodokli, uzņēmumi sakārtotos līdz tādam līmenim, lai to bilances neradītu aizdomas kreditētājiem, Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka varētu būt nepieciešams apmēram gads. «Tas ir saistīts arī ar uzņēmumu finanšu un attīstības plānošanu. Ir vajadzīgs zināms laiks, lai plānotu jaunu iekārtu iegādes jautājumus. Tas viss prasa kaut kādu laiku. Nemaz nerunājot par domāšanas pārkārtošanu,» sacīja Rimšēvičs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka mājsaimniecību kreditēšanā noskaņa ir pozitīva, tostarp valdība ir bijusi pretimnākoša pirmā mājokļa iegādes līdzfinansēšanā. «Mēs arī redzam, ka privātpersonu kreditēšanā aizvadītajā gadā ir veicies labāk nekā uzņēmumu kreditēšanā,» piebilda Rimšēvičs.