Latvijas ekonomikai šis un arī nākamais gads būs labāks nekā 2016.gads, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. «Es ļoti ceru, ka pagājušais gads bija sliktākais un mēs bijām sasnieguši savā ziņā zemāko punktu, tādēļ šis un nākamais gads būs labāks,» teica Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka pagaidām Latvijas Bankas prognoze ekonomikas izaugsmei nākamajā gadā vēl nav izveidota, bet iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums varētu būt tuvs šā gada rādītājam, proti, 3%. Taču, ja tiks īstenota Latvijas Bankas izstrādātā nodokļu stratēģija «20/20», ekonomikas izaugsme nākamajā gadā varētu sasniegt arī 3,6%.
Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka tuvojas brīdis, kad Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi Latvijai varētu samazināties. «Visdrīzāk šie līdzekļi netiks pēkšņi nogriezti, bet fondi ies mazumā. Ļoti iespējams, ka šis samazinājums būs arī saistīts ar divu ātrumu Eiropas projekta īstenošanu. Ja viena ātruma Eiropa gribēs īstenot kādas konkrētas lietas, bet Latvija nākotnē tās neīsteno, tad, iespējams, ka to var sasaistīt kopā ar struktūrfondiem. Līdz ar to tā ir nopietna diskusija. Es gan nedomāju, ka Latvijā tā sāksies ātrāk kā pēc nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Tomēr laika nav atlicis daudz, tādēļ ir tikai prātīgi par šīm lietām pamazām sākt diskutēt. Mūsuprāt, šis struktūrfondu jautājums ir papildu grūdiens ātrākai nodokļu stratēģijas īstenošanai, kamēr Latvijas ekonomika ir izaugsmes fāzē,» pauda Rimšēvičs.
Viņš atzina, ka būtu žēl, ja Eiropas Savienības fondu nauda, kura Latvijai dod iespēju attīstīties un samazināt atpalicību no citām Eiropas valstīm, nebūtu ieguldīta paliekošos projektos, bet būtu noēsta, ieasfaltēta ceļos vai ieguldīta citos projektos, kuri ar laiku savu nozīmi zaudē. «Es domāju, ka tik traki gluži nav. Ir izdarītas arī daudzas labas lietas. Jautājums mums pašiem ir tikai par to, kā šo naudu ieguldīt ar maksimālu atdevi, lai tā pēc iespējas ilgāk strādātu un dotu labumu Latvijai,» teica Rimšēvičs.
Tāpat viņš minēja, ka investīciju vide Latvijā kopumā ir labvēlīga, bet dažādi izņēmumi un neskaidri noteikumi šo vidi sarežģī. It īpaši tas attiecas uz ārvalstu uzņēmējiem, kuriem uzreiz viss nav tik skaidrs, un viņiem nākas algot konsultantus. «Kad nodokļu stratēģijas ieviešanas rezultātā visi izņēmumi un atlaides tiks atceltas, kopumā investīciju vide tikai uzlabosies un kļūs pievilcīgāka daudzu investoru acīs. No tā iegūs ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī ārvalstu investori,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Savukārt, runājot par patēriņa cenu kāpumu, Rimšēvičs atzīmēja, ka inflācija kādu laiku Latvijā būs nedaudz augstāka kā pēdējā laikā ierasts, taču šobrīd nevar runāt par inflācijas kontroles izlaišanu no vadības grožiem. «Inflāciju pašlaik pamatā ietekmē divas preču grupas. Viena ir pārtika un īpaši piena produkti. Otra ir elektroenerģijas produkti. Savukārt pamatinflācija būtiski nav mainījusies, un mēs joprojām esam salīdzinoši zemā līmenī. Tomēr pasaules tirgus procesi, kas ir saistīti ar neražām un ganību applūšanu, spēcīgi ir ietekmējuši piena produktu cenas. Tādēļ kādu laiku inflācija arī mums būs nedaudz augstāka, bet kopumā mēs nevaram runāt par inflācijas kontroles izlaišanu no vadības grožiem,» viņš teica.
