Banku analītiķi: Šogad preču eksports varētu augt par 3-6%

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece norādīja, ka apstrādes rūpniecības uzrāviens, kas bija vērojams pērn ceturtajā ceturksnī un kas turpinās arī šogad, atspoguļojas eksporta sniegumā.

«Lielāko devumu kopējā eksporta izaugsmē nodrošināja koka un tā izstrādājumu, metāla un metālizstrādājumu, kā arī pārtikas un satiksmes līdzekļu eksports. Šajās nozarēs ir vērojams arī lielākais apstrādes rūpniecības ražošanas apmēru pieaugums. Pamazām atsāk augt arī cenas, ko veicina izejvielu cenu pieaugums pasaulē. Šā gada janvārī, pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma, ir atsākušas augt ražotāju cenas eksportētajai produkcijai (+0,8% gada laikā),» piebilda Buceniece.

Tāpat viņa atzīmēja, ka minerālproduktu importa vērtība joprojām turpina samazināties, bet straujo kopējā importa vērtības kāpumu nodrošina ķīmiskā rūpniecība, pārtika, satiksmes līdzekļi, kā arī metāli un to izstrādājumi. Pēdējos pāris mēnešus ir vērojama tendence, kad pēc aptuveni gada pārtraukuma gada laikā pieaug mehānismu un mehānisko ierīču (+13% janvārī), kā arī elektroierīču un elektroiekārtu imports (+7% decembrī). «Tas varētu nozīmēt, ka Latvijā palēnām atjaunojas investīciju aktivitāte. Raitāka Eiropas Savienības fondu projektu realizēšana šogad pavilks uz augšu investīciju preču importu,» sacīja Buceniece.

Viņa norādīja, ka Latvijas lielākajos eksporta tirgos izaugsme ir noturīga un pieprasījums turpina palielināties, un arī patērētāju noskaņojums ir labs, kas šogad var palīdzēt audzēt eksporta apmērus. Tāpat arī eksporta cenas ir atsākušas augt un izskatās, ka eksporta cenu deflācija ir aiz muguras. «Augstākas cenas mūsu eksportētājiem sola lielākus ieņēmumus. Tomēr riski saglabājas. Eiropā gaidāmās vēlēšanas var iedragāt patērētāju noskaņojumu Latvijas lielākajos eksporta galamērķos. Arī protekcionisma draudi, kas var ierobežot eksporta izaugsmes tempus, nekur nav pazuduši. Tāpēc joprojām, lai nodrošinātu eksporta kāpumu, uzņēmumiem ir jākoncentrējas uz ražīgumu un konkurētspējas celšanu, apgūstot jaunus tirgus un ceļot Latvijā ražoto eksporta preču pievienoto vērtību,» teica Buceniece.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka ārējā tirdzniecība sāka aktivizēties pagājušā gada nogalē, turklāt nedaudz ātrāk publicētās ziņas par Igaunijas eksporta un importa izaugsmi, kas uzrādīja pieaugumu par attiecīgi 14% un 40%, deva norādes, ka arī Latvijas veikumam jābūt ļoti labam.

«Spītējot politiskajiem riskiem, noskaņojums daudzās eiro zonas ekonomikās ir sasniedzis pēdējo piecu gadu augstāko līmeni. Vērtējumi liecina, ka nosacījumi galvenajos eksporta tirgos ir uzlabojušies, kā arī kopējais skatījums uz eiro zonas eksporta iespējām ir kļuvis pozitīvāks. Šīs tendences jau pamanāmas Baltijas valstu ārējās tirdzniecības datos. Janvārī strauju kāpumu uzrāda kokapstrādes, pārtikas rūpniecības, augu valsts produktu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksports. Pieaugums eksportā šogad turpināsies. Visticamāk, eksportā iespējamas krasas svārstības, taču prognoze ir 6% pieaugums. Tas radīs labu impulsu noskaņojuma pieaugumam arī citos sektoros. Izaugsmes uzlabošanās, kā arī investīciju un patēriņa aktivizēšanās vilks līdzi arī importu, kas ievilks tirdzniecības bilancei atkal dziļākos mīnusos. Taču šo iztrūkumu turpināsim segt ar pakalpojumu eksporta bilances pārpalikumu,» teica Gašpuitis.

«Nordea Bank» Latvijas filiāles ekonomists Gints Belēvičs aģentūrai LETA norādīja, ka gada sākuma apstrādes rūpniecības dati liecināja, ka arī preču eksportā gads varētu būt iesācies labi. «Pēc statistikas pārvaldes publicētajiem operatīvajiem datiem tā arī ir noticis. Tik strauju apgrozījuma kāpumu preču eksportā Latvija pēdējā laikā nav pieredzējusi, bet jāņem vērā, ka aizvadītā gada janvāris bija sliktākais eksporta mēnesis pēdējo triju gadu laikā, tādējādi šogad izaugsmei bija pateicīga bāze. Sliktā ziņa gan ir, ka imports ir audzis vēl straujāk - par 18,5%, kas ir pasliktinājis ārējās tirdzniecības bilanci,» viņš sacīja.

Belēvičs norādīja, ka, ņemot vērā straujo kritumu naftas produktu cenās pagājušā gada sākuma, varēja prognozēt, ka šogad importa apmērs palielināsies uz pieaugošās cenas rēķina, taču pārsteidzošā kārtā tas nav noticis - minerālie kurināmie, nafta un tās pārstrādes produkti importēti par 6% mazāk nekā janvārī pirms gada. «Tas liek domāt, ka importa pieauguma galvenie cēloņi slēpjas citur,» viņš piebilda.

«Nordea Bank» Latvijas filiāles ekonomists atzīmēja, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības tirgus atgūšanos un nelielu, bet tomēr pieprasījuma kāpumu, sagaidāms, ka 2017.gads paies kopumā mērenā preču eksporta izaugsmes zīmē. «Tā kā aizvadītā gada pirmie četri mēneši eksporta izaugsmē bija ļoti vāji, visticamāk, arī tuvākajā laikā eksportētāji mūs priecēs ar būtiskiem ikmēneša apjomu kāpumiem,» sacīja Belēvičs, prognozējot, ka 2017.gadā eksports varētu augt 3-4% robežās.

«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd pirmo reizi gandrīz četru gadu laikā apstākļi preču eksportam ir tiešām labvēlīgi. «Nav šaubu, ka eksportētājiem šobrīd iedalītas labas kārtis, investētājiem tās iedalīs valsts, bet caur abiem šiem kanāliem ekonomikā ieplūstošā nauda sildīs patēriņa sektoru,» viņš sacīja.

Strautiņš arī atzīmēja - ja iepriekšējos gados situācija preču eksporta datos izskatījās sliktāka, nekā patiesībā, tad šogad ir iespējami abi varianti. «Ļoti šķiet, ka reeksporta daļa turpinās samazināties. Taču tirdzniecības skaitļiem skaistākiem izskatīties palīdzēs cenu pārmaiņas. Daļu no eksportētāju izsniegtajiem rēķiniem saviem klientiem veido viņu izdevumi par izejvielām, kas ir galvenokārt imports - enerģiju, metālu, citiem. Tāpēc pelnīt varēja, pat eksportam it kā samazinoties. Šobrīd pasaules ekonomika ir iegājusi reflācijas ciklā, un rēķiniem būs jāaug, lai varētu kaut stāvēt uz vietas,» teica «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts.

Viņš arī minēja, ka eksportu samazinoši ietekmēt varētu augošs iekšējais pieprasījums pēc metāla konstrukcijām, koksnes izstrādājumiem, būvķīmijas. «Taču tā jau ir sekundāra problēma vai vispār nav problēma, jo galvenais ir pievienotā vērtība, nevis eksporta summa. Ekonomika šogad augtu arī tad, ja eksportā būtu stagnācija,» teica Strautiņš, piebilstot, ka jau šogad galvenā rūpe būs, kur atrast cilvēkus, kuri gan būvēs mājas, gan ražos preces, gan programmēs, gan strādās restorānos un pārdos apģērbus.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka janvārī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar 2016.gada sākumu ir audzis par 13,3%, kas, kopā ar pozitīvo eksporta dinamiku pērnā gada pēdējos mēnešos, ļauj apgalvot, ka Latvijas eksportā šobrīd ir pārliecinoši labākā situācija kopš 2013.gada sākuma.

«Janvārī eksports palielinājies gandrīz visās lielākajās preču grupās, izņemot graudus, kur eksports krities par 30,7% un kas joprojām atspoguļo pērnā gada ne tik labās ražas ietekmi. Vienlaikus citos pārtikas produktos vērojams kāpums un, piemēram, līdz ar piena cenu pieaugumu, piena produktu eksports janvāri audzis par 42,3%,» klāstīja Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka lielākais eksporta pieaugumus janvārī fiksēts mēbelēs (+18,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), kā arī koka (+16,6%) un metāla (+20,6%) izstrādājumos. Papildu tam janvārī būtiski audzis arī tādu preču eksports kurās būtisku eksporta apmēru veido reeksports, piemēram, farmācijas produktu (+31,1%), transportlīdzekļu (+50,4%) un dzērienu (+71,2%) eksports, lai gan arī šajās preču grupās ir Latvijā ražotas preces.

«Līdz ar to labie eksporta rādītāju janvārī faktiski atspoguļo arī pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, kas lielā mērā ir saistīta ar ārējās vides uzlabošanos kopš pērna gada rudens. Kā liecina Eiropas Komisijas apkopotie noskaņojuma rādītāji, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Eiropā šobrīd ir sasniedzis augstāko līmeni pēdējo gadu laikā, kā rezultātā janvārī Latvijas preču eksports uz Eiropas Savienības valstīm janvārī palielinājies par 16,4%. Papildu tam ekonomiskā situācija sāk uzlaboties arī Krievijā, kur pēc vairāk nekā divus gadus ilgas recesijas atkal atsākusies izaugsmi. Lai arī Krievijas sankcijas attiecībā pret Latviju joprojām ir spēkā, labvēlīgāks rubļa kurss un Krievijas ekonomikas atgriešanās pie izaugsmes pozitīvi atsaucas arī uz Latvijas eksportētājiem,» norādīja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka pēdējos divos mēnešos sācis palielināties arī Latvijas eksports uz Krieviju un janvārī salīdzinājumā ar 2015.gada janvāri Latvijas eksports uz Krieviju audzis par 52,5%.

Vienlaikus Āboliņš norādīja, ka savukārt importa pieaugums daļēji saistīts ar reeksporta kāpumu, taču gandrīz trešā daļa no šī pieauguma saistīta ar vienreizējiem faktoriem un investīciju pieaugumu transporta sektorā.

«Visbeidzot jāatzīmē, ka janvāra pozitīvie ārējās tirdzniecības dati ir kārtējais apliecinājums tam, ka situācija Latvijas ekonomikā uzlabojas un, ja ārējā vide turpmākajos mēnešos būtiski nemainīsies, tad Latvijas ekonomikā šogad gaidāma jūtami straujāka izaugsme nekā pērn,» sacīja Āboliņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad janvārī Latvija eksportēja preces 808,744 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,3% jeb 94,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 984,05 miljoniem eiro, kas ir pieaugums par 18,5% jeb 153,7 miljoniem eiro. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - decembri - Latvija eksporta apmērs samazinājies par 8,6% jeb 75,8 miljoniem eiro, bet importa apmērs sarucis par 12,5% jeb 140,5 miljoniem eiro.