Latvijā gada inflācija virs 3%, visticamāk, neturēsies ilgi, atzina banku analītiķi, komentējot šodien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām februārī.
Banku analītiķi: Latvijā gada inflācija virs 3%, visticamāk, neturēsies ilgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA norādīja, ka šogad straujākas inflācijas pamatā būs preču cenu kāpums - preču cenas augs uz izejvielu, proti, naftas un pārtikas cenu rēķina, kuras pagājušā gada pirmajā pusē bija krietni zemākas nekā šobrīd.
«Tā kā straujš naftas un pārtikas cenu pieaugums šogad vairs nav gaidāms, gadam virzoties uz priekšu, izejvielu cenu kāpuma efekts uz preču cenām lēnām mazināsies. Savukārt šogad sagaidām ātrāku ekonomikas izaugsmi, tostarp naskākas Eiropas Savienības fondu ieplūdes dēļ straujāku nodarbinātības pieaugumu un ātrāku bezdarba līmeņa samazināšanos nekā pērn. Tā rezultātā uzņēmējiem būs arvien vairāk jāpiepūlas, lai atrastu darbiniekus, un nāksies celt algas. Līdz ar to iekšējo faktoru spiediens uz cenām varētu nedaudz pieņemties spēkā un atspoguļoties straujākā pakalpojumu cenu izaugsmē,» teica Vildava.
Viņa prognozēja, ka gada inflācija virs 3% ilgi neturēsies un uz gada beigu pusi mazināsies, tādējādi gada vidējā inflācija būs apmēram 2,5%.
Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka februārī patēriņa cenu kāpums Latvijā bija nedaudz straujāks, kā gaidīts. «Lai arī šī kopumā joprojām ir salīdzinoši zema inflācija, pēc vairāk nekā triju gadus ilguša deflācijas vai ļoti zemas inflācijas perioda šāds cenu kāpums ir var šķist diezgan straujš. Taču labā ziņa ir tā, ka inflācija Latvijā kopumā sāk stabilizēties un līdz gada otrajai pusei tā varētu vairs būtiski nemainīties,» viņš teica.
Vienlaikus Āboliņš arī atzīmēja, ka šobrīd vairāk nekā 70% no cenu kāpuma ir saistīts ar ārējiem faktoriem un līdz ar to jaunas svārstības pasaules naftas vai pārtikas cenās var būtiski pamainīt arī inflācijas tendences Latvijā. Tajā pašā laikā iekšējo cenu inflācija Latvijā saglabājas diezgan stabila un pakalpojumu cenu kāpums turpina svārstīties apmēram 3% līmenī, lai gan darba samaksas pieaugums jau ilgāku laiku Latvijā pārsniedz produktivitātes kāpumu.
Tāpat viņš norādīja, ka patēriņa cenu pieaugumu februārī pamatā noteica pārtikas un siltumenerģijas cenu kāpums, kas lielā mērā saistīts globālo resursu cenu izmaiņām. Februārī pārtikas Latvijā palielinājās par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada februāri pārtikas cenas Latvijā auga par 6,4%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī februārī straujākais cenu pieaugums fiksēts piena produktiem, dārzeņiem, kā arī cukuram un saldumiem, kas tiešā veidā atspoguļo pārtikas cenu tendences pasaulē.
Viņš arī atzīmēja, ka siltumenerģijas cenas februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 3,7% un, kā liecina AS «Latvijas gāze» sniegtās prognozes, siltumenerģijas cenu kāpums gaidāms arī martā. «Šis pieaugums gan vēl joprojām atspoguļo naftas cenu kāpumu pērnā gada nogalē, taču šobrīd pasaules naftas tirgū šobrīd, šķiet, ir sasniegts zināms līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, tādēļ arī inflācija Latvijā turpmāk varētu vairs būtiski nepieaugt,» teica Āboliņš.
Viņš prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt ap 3%.
«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka patēriņa cenu līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā bijis gluži kā «amerikāņu kalniņi» - ilgstošam gandrīz pilnīga miera periodam seko straujš rāviens augšup. «Kā jau ierasts, šādos brīžos skan skaļi kliedzieni, ne vienmēr racionāli pamatoti. Savukārt tad, kad vilcieniņš dosies lejup, spiegs citi pasažieri, piemēram, piena fermu īpašnieki. Viņu ienākumu sarukums daļēji finansēja cenu kopējā līmeņa stabilitāti pirms tam, kad algu kāpuma virzītās pakalpojumu cenas turpināja iet augšu. Vēl nelaimīgi bija naftas ražotāji, bet viņu ciešanas mūsu valstī uztver ar nedalītu prieku,» viņš sacīja.
Strautiņš arī atzīmēja, ka pārtikas un degvielas cenu kāpumi bija gaidāmi un tie ir tieši saistīti ar notikumiem reģionālajā svaigpiena tirgū un pasaules izejvielu biržās. «Patēriņa cenu kāpums šajās kategorijās vienkārši nevarēja nenotikt, jo neviens pircējiem nekompensēs izejvielu cenu izmaiņas,» viņš piebilda.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2016.gada februāri - inflācija sasniedza 3,3%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī audzis par 0,7%.