Banku analītiķi: Šogad Latvijā vidējā bruto darba samaksa varētu augt straujāk nekā pērn

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka pagājušajā gadā Latvijā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5% pretstatā 6,8% 2015.gadā. Taču, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu aizkavēšanos un krīzi būvniecībā, kā arī daudz lēnāku minimālās algas pieaugumu, darba samaksas izaugsmes temps ir bijis krietni virs vidējā ražīguma kāpuma.

Tāpat viņa atzīmēja, ka savukārt vidējā neto darba samaksa pērn pieauga par 4,7%, kas ir nedaudz lēnāk kā alga pirms nodokļu nomaksas. Tas ir skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atsevišķu atvieglojumu atcelšanu, kā arī ar solidaritātes nodokļa ieviešanu. Cenu kāpums pērn vidēji bija tikai 0,1%, tāpēc darba samaksas pieaugums gandrīz pilnā apjomā atspoguļojās pirktspējas kāpumā (4,6%).

«Swedbank» ekonomiste arī norādīja, ka pagājušajā gadā ir turpinājusies tendence, kad mājsaimniecību tēriņi ir auguši lēnāk nekā darba samaksa. «Tam ir vairāki izskaidrojumi. Daļa iedzīvotāju aktīvi uzkrāj - pērn mājsaimniecību uzkrājumi vidēji ir kāpuši par nepilniem 7%. Tajā pašā laikā ienākumi no citiem avotiem aug lēnāk, piemēram, pensijas pērn ir augušas par aptuveni 2,5%, bet ārvalstīs dzīvojošo pārskaitījumi Latvijas iedzīvotājiem ir samazinājušies, salīdzinot ar gadu iepriekš,» sacīja Buceniece.

Viņa atzīmēja, ka šogad Latvijas ekonomikas sniegums, kas ir cieši saistīts arī ar darba tirgus situāciju un algu pieaugumu, būs lielā mērā atkarīgs no tā, cik veiksmīgi un laicīgi tiks īstenoti ES fondu projekti, kas pagaidām vēl kavējas. «Ja izdosies izpildīt šā gada plānu, tad ekonomikā vajadzētu ieplūst apmēram 600 miljoniem eiro, kas palīdzēs audzēt investīcijas un izvilkt būvniecību no krīzes. Pieprasījums pēc būvniekiem pieaugs, veicinot gan nodarbināto, gan arī algu pieaugumu nozarē. Būvniecības izrāviens sekmēs bezdarba līmeņa samazināšanos, it īpaši reģionos. Tomēr pat tad, ja jaunas darba vietas netiks radītas, bezdarbs samazināsies demogrāfisko tendenču iespaidā - darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt. Spiediens celt algas pieaugs. Šogad vidējās bruto algas kāpums varētu jau pakāpties virs 5%. Mājsaimniecībām tās būs labas ziņas, un tās varēs atļauties tērēt vairāk. Savukārt uzņēmējiem tas ir nepārprotams signāls celt ražīgumu,» klāstīja Buceniece.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2016.gada pirmie trīs ceturkšņi iezīmējās ar negaidītu darba samaksas pieauguma kritumu, kas lika samazināt arī prognozes, taču pēdējā ceturkšņa dati liecina, ka algu pieaugums gada beigās ir aizsniedzies līdz 5,9%. Turklāt ir pārskatīts arī iepriekšējo ceturkšņu veikums, uzrādot pozitīvāku algu dinamiku. Tādējādi pērn vidējā bruto alga kopumā auga par 5%, kas ir gan lēnāk nekā 2015.gadā, kad pieaugums bija 6,8% apmērā.

«Zemas izaugsmes apstākļi un piezemētais perspektīvu vērtējums, kā arī nelielais minimālās darba algas paaugstinājums bija galvenie faktori, kas lika darba samaksas kāpumam sabremzēties. Uzņēmēju fokuss joprojām ir izmaksu kontrole, kas pārskatāmā perspektīvā saglabāsies. Tādēļ vērojamā izmaksu efektivizācija ritēs pārvērtējot darbinieku skaitu, kas atbrīvotu iespējas darba samaksas palielinājumam, nodrošinātu investīciju iespējas un peļņu. Šogad ekonomikas izaugsme paātrināsies, kas liks nedaudz aktīvāk augt arī algām. Spiediens palielināt algas saglabāsies ļoti augsts, jo īpaši publiskajā pārvaldē, kas stimulēs pieaugumu arī privātajā sektorā. Uzņēmējiem ir jābūt gataviem investēt, attīstīties, lai nodrošinātu tālāku algu kāpumu,» teica Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka šogad Latvijā vidējā bruto darba alga varētu pieaugt par apmēram 5,5%, savukārt pirktspējas pieaugums, atgūstoties inflācijai, palēnināsies.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar aktīvāku ES fondu apguvi un straujāku ekonomikas izaugsmi, algu kāpums šogad, visticamāk, būs jau tuvāks 6% un vidējā darba samaksa Latvijā varētu pārsniegt 900 eiro uz papīra.

Viņš arī atzīmēja, ka straujāks darba samaksas kāpums pagājušā gada nogalē pamatā saistīts ar sabiedrisko sektoru, kur vidējā darba samaksa 2016.gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 6,7%, lai gan pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos darba samaksa bija augusi vien par 2,7%. «Šāds lēciens sabiedriskā sektora algās primāri saistīts ar skolotāju algu reformu, kā rezultātā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa izglītībā kāpusi par 10%, taču vienlaikus par 10,8% audzis arī atalgojums valsts centrālajā pārvaldē,» skaidroja Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, straujāku algu pieaugumu 2016.gadā neļāva sasniegt tie paši faktori, kas bremzēja arī ekonomikas izaugsmi kopumā - kavēšanās ar ES fondu apguvi un kritums būvniecībā, problēmas tranzīta nozarē, kā arī ārvalstu klientu depozītu aizplūde no bankām. Tādējādi transporta nozarē gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa saglabājās iepriekšējā gada līmenī, savukārt finanšu sektorā un būvniecībā tā palielinājās par attiecīgi 1,9%, un 2,9%. Taču, sākoties aktīvākai ES fondu apguvei, būvniecībā jau sāk iezīmēties darbaspēka trūkums un tādēļ šogad tur tiek gaidīts diezgan būtisks algu kāpums, kas, protams, ietekmēs arī kopējos ekonomikas rādītājus.

«Būvniecība gan nav vienīgā nozare, kurā gaidām darba samaksas pieaugumu, jo tuvākajos gados Latvijas darba tirgū arvien vairāk izjutīsim demogrāfijas faktoru ietekmi. Jau šobrīd darba samaksa aug būtiski straujāk nekā ekonomika kopumā, lai gan bezdarbs joprojām pārsniedz 9%, savukārt tuvākajos gados ik gadu pensijā sāks dosies par 8-10 tūkstošiem vairāk cilvēku, nekā ienāks darba tirgū. Līdz ar to tuvāko 2-3 gadu laikā bezdarbs, visticamāk, saruks jau zem 7%, tādēļ salīdzinoši straujais darba samaksas kāpums tuvākajā laikā nerimsies un vismaz šobrīd tā ir laba ziņa strādājošajiem,» teica Āboliņš.

Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka uzņēmējiem tādējādi ir jādomā, kā pielāgoties šīm pārmaiņām, jo vidējā termiņā tik straujš darba samaksas kāpums var būtiski apdraudēt Latvijas konkurētspēju. «Iespējams šis varētu būt viens no iemesliem kādēļ jau vairāk nekā divus gadus mūsu veidotajās «Citadele Index» aptaujās uzņēmēju vidū dominē pesimisms. Praksē uzņēmējiem šī pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām nozīmēs investīcijas produktivitātes celšanā, dažādu nozaru konsolidāciju un, iespējams, arī atsevišķu zemāk atalgoto nozaru aiziešanu no Latvijas, kā arī augstākas cenas patērētājiem. Tāpat atsevišķās profesijās, visticamāk, neiztiksim bez darbaspēka piesaistes no ārzemēm, taču visas ar demogrāfiju saistītās problēmas tas noteikti neatrisinās,» klāstīja Āboliņš.

Pēc bankas «Citadele» ekonomista teiktā, pozitīvā ziņa ir tā, ka šogad ekonomikā ir gaidāma straujāka izaugsme nekā pērn un šobrīd izskanējušie nodokļu reformu piedāvājumi paredz mazināt darbaspēka nodokļus. «Šis brīdis uzņēmējiem būtu jāizmanto, lai pielāgotos ar demogrāfiju saistītajiem izaicinājumiem, jo spiediens uz darba algām tuvākajā laikā noteikti nemazināsies,» uzsvēra Āboliņš.

Savukārt «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka līdz šim publiskotie dati lika domāt, ka pagājušā gada investīciju sarukuma un viduvējā patēriņa kāpuma atbalss darba tirgū iestiepsies arī šā gada pirmajā pusē, taču šodien publiskotie dati darba tirgus ainu krāso siltākos toņos. Turklāt nav ne mazāko šaubu, ka daudz solītais nodarbinātības kāpums celtniecībā būs.

«Atbilstoši šodien EK publiskotajiem datiem nozares uzņēmumu gaidas par nodarbinātības kāpumu ir stiprākās četru gadu laikā. Tāpēc algu pieaugums temps 2017.gadā, visdrīzāk, pārsniegs 6%. Visai ambiciozi ir budžeta sektora darbinieku algu paaugstināšanas plāni. Reālo algu kāpums gan būs lēnāks nekā 2016.gadā, kad vidējais patēriņa cenu līmenis praktiski nemainījās, šogad to kāpums gaidāms 2,5-3% diapazonā. Savukārt mājsaimniecību budžetos inflācijas atgriešanos daļēji kompensēs gaidāmais nodarbinātības pieaugums. Ne tikai celtniecības, bet arī rūpniecības nozares uzņēmumi gada sākumā kļuvuši optimistiskāki par savu spēju radīt jaunas darbavietas tuvākajā nākotnē,» klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ekonomikas kopaina šobrīd ir kontrastaina. «No vienas puses, šodienas dati pasvītro optimistiskākās tēzes šajā pretrunīgajā stāstā. Nodokļu iekasēšanas rezultāti janvārī liek domāt, ka gads ir sācies uz augstas nots. No otras puses, ekonomika 2017.gadā iegāja ar diezgan zemu patērētāju noskaņojuma līmeni, kas gada pirmajos divos mēnešos atkopies tikai ļoti pakāpeniski. Patēriņš ir ļoti liela daļa ekonomikas, tāpēc kopējās izaugsmes temps gada sākumā vēl var būt pavājš. Investīciju finansējuma atjaunošanās var nepaspēt pārveidot realitāti, turklāt gada sākumā šī iekšzemes kopprodukta komponente vispār ir diezgan maza. Taču pamazāk krājas pierādījumi, ka būs spēcīgs paātrinājums sekojošajos ceturkšņos. Fonā risinās ekonomikas ziņās maz aplūkoti procesi, kas ir labvēlīgi uzņēmumu finansiālajai situācijai, piemēram, ir sākušas augt ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā, papildinot straujā reālā izlaides kāpuma efektu. Nozares uzņēmumu aptaujas liecina, ka cenas atkal augt arī celtniecībā. Ir tikai likumsakarīgi, ka izaugsmes paātrinājums vispirms izpaužas uzņēmumu pusē, bet tad pāriet uz mājsaimniecībām, uzņēmumiem sākot aktīvāk konkurēt par darbiniekiem,» pauda Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā.

Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa pagājušajā gadā Latvijā bija 631 eiro jeb 73,5% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas, proti, par 4,7%. Vienlaikus reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,1%, pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 4,6%.