Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.
EK: Latvijas ekonomikas izaugsme būs strauja, bet jānovērš ienākumu nevienlīdzība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas,» teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.
Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.
EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,
Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.
EK uzsver, ka emigrācija un prasmju neatbilstība ierobežo darbaspēka pieejamību, ko turklāt ietekmē arī zemā dzimstība. Šādas tendences rada papildu spiedienu uz valsts resursu izmantojumu speciāliem un veselības pakalpojumiem. «Bezdarbs ir izplatītāks zemu kvalificētu cilvēku un lauku rajonu iedzīvotāju vidū,» secināja EK.
Kā nozīmīgu darba tirgu ietekmējošu faktoru EK min nevienlīdzību. «Nodokļu un atvieglojumu sistēma Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir mazāk efektīva. Lielais nodokļu slogs mazajām algām neveicina oficiālo nodarbinātību. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vājības ietekmē darbaspēka kvalitāti izglītības, prasmju un veselības ziņā. Galu galā vāja sociālā aizsardzība rada augstu nabadzības līmeni, jo īpaši cilvēku ar īpašām vajadzībām un gados vecāku cilvēku vidū,» lasāms EK ziņojumā.
EK norāda, ka Latvijas budžeta mērķi ir apdomīgi, tomēr ieņēmumu un izdevumi plāni nav pilnībā definēti.
Komisija secinājusi, ka Latvijas progress 2016.gadā valstij izteikto rekomendāciju izpildē ir bijis ierobežots. EK norāda, ka zināms progress ir panākts izpētes institūciju konsolidācijā, privātā sektora inovāciju stimulu stiprināšanā, nodokļu iekasēšanas uzlabošanā, arodizglītības stiprināšanā, sociālo partneru iesaistē, kā arī maksātnespējas administratoru atbildības un uzraudzības pastiprināšanā un sociālās palīdzības saņēmēju atbalstā, meklējot un saglabājot darbu.
Savukārt ierobežots progress ir bijis mazo algu saņēmēju nodokļu sloga mazināšanā, sociālās palīdzības pabalstu piemērotības uzlabošanā, veselības sistēmas pieejamības, kvalitātes un rentabilitātes uzlabošanā, interešu konfliktu novēršanas stiprināšanā un vienāda tiesiskā fona izveidē visiem valsts sektorā strādājošajiem.
EK secinājumos norādīts, ka Latvijas nodokļu struktūra neveicina izaugsmi, lai gan šajā jomā ir panākts zināms progress, tāpat bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū joprojām ir salīdzinoši kūtrāka nekā citās bloka dalībvalstīs, tādēļ EK sagaida, ka šogad tiks izstrādāti atbalsta pasākumi nekvalificēto, ilgstoši bez darba esošo un cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības veicināšanai.
Tāpat EK mudina turpināt arodizglītības uzlabošanu, kur mācību programmu reforma ir lēna. Tāpat iesaiste mūžizglītībā, EK vērtējumā, ir zema. Zemas mūsu valstī, EK skatījumā, ir arī investīcijas izpētē un inovācijās, kas lielā mērā paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
EK kritizē arī veselības sistēmu, kurā trūkst finansējuma un ir strukturāli trūkumi, bet par lielāko sociālo un ekonomisko izaicinājumu EK Latvijā uzskata nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvara mazināšanu.
Publiskā sektora reformā EK kritizē plānus palielināt centrālās valdības institūciju kvalitāti un efektivitāti, nepievēršoties pašvaldību darba kvalitātes uzlabojumiem. Līdzīgi secinājumi EK ir arī par sabiedrisko uzņēmumu pārvaldību, jo valsts uzņēmumos tā esot uzlabojusies, bet pašvaldību līmenī tā joprojām ir ierobežota.
Interešu konfliktu novēršanas politika Latvijā ir formāla, secināja EK, norādot, ka amatpersonu deklarāciju izvērtēšanā trūkst rūpības. Lai gan maksātnespējas administratoru tiesiskās uzraudzības mehānisms ir izstrādāts, šajā jomā EK joprojām saskata problēmas.
Enerģijas tirgū EK vēro pozitīvas tendences, turpinot integrāciju un pakāpenisku gāzes tirgus liberalizāciju visā Baltijas jūras reģionā.