Banku analītiķi: Šogad Latvijā bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 8,5-8,6%

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/LETA

Šogad Latvijā bezdarba līmenis varētu samazināties līdz 8,5-8,6%, prognozēja banku analītiķi, komentējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultātus.

«Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja, ka darba meklētāju skaits pērn Latvijā turpināja sarukt, lai gan lēnāk nekā iepriekš. Tostarp bezdarba līmeņa samazināšanās lielākoties skaidrojama ar sarūkošo iedzīvotāju skaitu.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nodarbināto skaita kāpumu gada pirmajā pusē nomainīja kritums, un gadā vidēji nodarbināto skaits samazinājās par 0,3% jeb nepilniem trim tūkstošiem. «Darba tirgus pērn ļoti labi atspoguļoja lēno ekonomikas izaugsmi, kuru bremzēja Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas aizkavēšanās un saistītā krīze būvniecībā. Lēnā ekonomikas izaugsme mudināja uzņēmumus uzlabot savu darbības procesu efektivitāti un samazināt izmaksas, kas varētu daļēji izskaidrot nodarbināto skaita kritumu valstī,» teica Buceniece.

Viņa arī norādīja - ņemot vērā, ka pērn iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā vidēji ir sarucis straujāk nekā nodarbināto skaits, nodarbinātības līmenis ir pakāpies līdz nepilniem 62%. Darbspējīgo iedzīvotāju aktivitātes līmenis ir vēl nedaudz pieaudzis un turpina turēties vēsturiski augstajā 68% līmenī. To galvenokārt izskaidro pirmspensijas vecuma iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī jauniešu skaita samazināšanās, kam raksturīgs zemāks aktivitātes līmenis. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos, tendence darba tirgū aizvien vairāk iesaistīt pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājus turpināsies.

Tāpat Buceniece minēja, ka nodarbinātības izmaiņas nozaru dalījumā pērn ir bijušas atšķirīgas. Lielākajās nozarēs būtiskākie nodarbināto skaita kritumi bija vērojami būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē, bet nodarbināto skaitu audzēja rūpnieki. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni dati uzrāda 20% nodarbināto skaita kritumu lauksaimniecības nozarē, ko ir grūti izskaidrot. «Iespējams, ka tā ir aptaujas īpatnība vai izlases kļūda,» viņa piebilda.

Pēc «Swedbank» ekonomistes teiktā, šogad lielāka investīciju aktivitāte, kur liela loma būs savlaicīgai un raitai ES fondu projektu īstenošanai, varētu izcelt no krīzes būvniecību un radīt jaunas darba vietas. «Jāņem gan vērā, ka, jo vēlāk ieplūdīs ES finansējums, jo mazāku atspērienu tas varēs dot darba tirgum un ekonomikai kopumā. Stabila izaugsme Latvijas tirdzniecības partnervalstīs nozīmē augošu ārējo pieprasījumu. Ja apstrādes rūpniekiem izdosies audzēt eksporta apjomus, tad palielināsies pieprasījums pēc darbiniekiem attiecīgajās nozarēs. Ņemot vērā, ka Krievija turpinās aktīvāk izmantot savas ostas un mazināt tranzīta plūsmas caur Latviju, visticamāk, turpināsies nodarbināto skaita kritums tranzīta nozarē. Tomēr to, visticamāk, atsvērs pieaugums citās nozarēs,» klāstīja Buceniece.

Viņa prognozēja, ka bezdarba līmenis šogad Latvijā atsāks sarukt straujāk, gadā vidēji samazinoties līdz aptuveni 8,5%.

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja - kā jau bija gaidāms, pērn bezdarba rādītāji, sekojot lēnīgajai ekonomikas izaugsmei, uzlabojās ļoti nepārliecinoši, taču šogad tendences darba tirgū kļūs pozitīvākas un bezdarbnieku rindas saruks nedaudz straujāk.

«Bezdarbu mazinās arī negatīvās demogrāfiskās tendences. Taču krasu pārmaiņu nebūs, jo darba devēji turpinās būt piesardzīgi jaunu darbinieku pieņemšanā, jo fokuss uz izmaksu kontroli saglabāsies. Vidējo bezdarba līmeni samazināt būs grūti arī atšķirīgās ekonomiskās aktivitātes reģionos dēļ. Tas nozīmē, ka aktīvākajos reģionos bezdarbu samazināt ierobežos jau pastāvošais darbinieku iztrūkums, savukārt reģionos darba iespējas parādīsies lēni, ko pastiprinās iedzīvotāju zemā mobilitāte. Tāpat turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana, jo īpaši gados jaunāku iedzīvotāju, bet darba tirgus turpinās novecot, sašaurinot darba devēju iespējas. Jau drīzumā tas būs nopietns šķērslis arī ekonomikas izaugsmei,» sacīja Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka 2017.gadā bezdarba līmenis Latvijā varētu samazināties līdz 8,6%.

Arī «DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka 2016.gadā bezdarbs Latvijā samazinājās ļoti lēni, jo tāda bija arī ekonomikas attīstība. «Šī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma piebremzēšanās ļoti maz vēsta par ekonomikas ilglaicīgās attīstības potenciālu, bet ļoti daudz - par kļūdainiem politiskiem lēmumiem vai drīzāk šo lēmumu trūkumu. Tāpēc sagaidāms, ka izaugsmes temps šogad paātrināsies, līdz ar to arī bezdarba kritums,» viņš sacīja, piebilstot, ka ir jānotiek kaut kam patiesi ārkārtējam, lai šī prognoze nepiepildītos.

Pēc Strautiņa teiktā, bezdarba līmenis dažu gadu laikā, apmēram līdz 2020.gadam sasniegs punktu, kāds bija 2007.gadā, tātad 5-6%, tikai iemesls būs cits. «Iepriekšējo reizi iemesls nebija ilgtspējīgs, tā bija darba tirgus pārkaršana. Šoreiz to radīs iedzīvotāju skaita lavīnveidīga samazināšanās tajās valsts daļās, kurās šobrīd bezdarbs ir augsts un kurās neizdosies panākt strauju attīstības paātrinājumu vistuvākajā nākotnē. Tāpēc bezdarba līmeņa lejupslīde var krasi paātrināties. Varbūt tas nenotiks šogad, bet grūti iztēloties (ārpus globālu kataklizmu scenārijiem), kā tas var nenotikt līdz nākamā gada beigām. Lai cik tas neizklausītos antizinātniski, turpmāko dažu gadu laikā varam gandrīz aizmirst par tādu jēdzienu kā strukturālais bezdarbs. Darba tirgus turklāt nebūs vienīgā dzīves joma, kurā notikumi izies tālu ārpus līdzšinējās pieredzes, tātad daudzu lēmumu pieņēmēju gadījumā arī viņu prognožu un pieņēmumu ietvariem,» viņš klāstīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā 2016.gadā bija 95,3 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar 2015.gadu Latvijas bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Sievietēm bezdarba līmenis pagājušajā gadā joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 8,4% un 10,9%.

2016.gadā Latvijā bija nodarbināti 893,3 tūkstoši jeb 61,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits sarucis par 2,8 tūkstošiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu