Reizniece-Ozola: Pagājušais gads Latvijai ir bijis dinamisks un vērsts uz attīstību

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
 

Pagājušais gads Latvijai ir bijis dinamisks un vērsts uz attīstību, tā pirmo valdības darbības gadu vērtē finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savu un kolēģu darbu finanšu ministre saista ar profesionālismu, efektivitāti un kvalitāti. Šodien ministre valdības sēdē iepazīstināja ar valdības rīcības plāna Finanšu ministrijas (FM) uzdevumu izpildi.

«Šis Latvijai ir bijis dinamisks un uz attīstību vērsts gads, kura laikā sākts nozīmīgs darbs pie Latvijas nodokļu sistēmas izvērtēšanas, kā arī veikti efektīvi pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai. Tāpat pārskatīti valsts budžeta izdevumi un iegūts papildu finansējums kopējām iniciatīvām un nozaru reformām. Aizvadītajā gadā veiktas reformas Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitātes paaugstināšanā un korupcijas risku mazināšanā. Tā ir tikai daļa no iecerētā un paveiktā, taču Latvija ir uz pareizā ceļa, tāpēc ikvienam mūsu izvirzītajam mērķim jābūt pārdomātam un gudram, lai kopīgi veidotu stipru valsti,» informēja Reizniece-Ozola.

Reklāma

Pirmo reizi kopš 1998.gada vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2016.gadā pārpalikums budžetā plānots līdz 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2017.gada budžetā papildu finansējums piešķirts izglītības un veselības reformu īstenošanai, tāpat arī atalgojuma reformas ieviešanai Iekšlietu ministrijas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti, lai veicinātu ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī sekmētu reģionālo attīstību.

Sākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, tika veikta rūpīga esošo izdevumu pārskatīšana nozarēs, kā rezultātā iegūti papildu 64,2 miljoni eiro, kas tika novirzīti nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse.

Ēnu ekonomikas apkarošanas jomā ir izstrādāts un pieņemts Valsts iestāžu ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, kas paredz nodokļu nomaksas veicināšanu, risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai dažādās jomās, kontrolējošo iestāžu kapacitātes veicināšanu, efektīvu sodu izskatīšanas sistēmu un efektīvu nodokļu politiku.

Liels darbs ieguldīts arī ēnu ekonomikas apkarošanai. Sāktas reformas Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Plānots izveidot vienotu Nodokļu policijas pārvaldi (NPP) līdzšinējās NPP un Finanšu policijas pārvaldes vietā, kā arī palielināt VID Iekšējās drošības daļas neatkarību. Lai atjaunotu uzticību VID un civildienestam kopumā, izstrādāti vairāki priekšlikumi grozījumiem tiesību aktos, kuru mērķis ir paaugstināt prasības VID darbiniekiem un amatu pretendentiem, pilnveidot amatpersonu deklarāciju regulējumu un ieviest ierobežojumus skaidras naudas darījumiem. Sākta VID vadītāju un vietnieku rotācija, lai uzlabotu VID darbības efektivitāti un mazinātu korupcijas riskus.

Tāpat krāpniecības samazināšanai dārgmetālu un graudu nozarēs ieviesta reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Savukārt taksometru nozarē noteikta valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI). Ēnu ekonomikas apkarošanai pieņemts lēmums par ģenerāluzņēmēja atbildību būvniecības jomā, kā arī ierobežoti skaidras naudas darījumi.

Apstiprināta vienotā Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) iestāžu stratēģija. Tā paredz valsts pārvaldes iestādēm, kuras iesaistītas AFCOS tīklā, vienoti cīnīties ar krāpšanos Eiropas Savienības (ES) fondu jomā, tādējādi efektivizējot ES nodokļu maksātāju interešu aizstāvību.

Finanšu tirgus jomā ir izstrādāts Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019.gadam, kas paredz finanšu sektora attīstības galvenās prioritātes - inovāciju, digitalizāciju un starptautisko konkurētspēju. Par 10% pieaugs kreditēšanas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Būtiski stiprināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma, pastiprinot regulējošās prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai un veikti grozījumi Kredītiestāžu likumā, paaugstinot administratīvās sankcijas kredītiestādēm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējošo prasību nepildīšanu.

Tāpat aizvadītajā gadā Latvija emitēja obligācijas 650 miljonu eiro apmērā ar zemākajām procentu likmēm Latvijas vēsturē. Darījums ne vien ļauj pārfinansēt iepriekš uzņemtās saistības un samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet arī nodrošina pieeju lētākiem finanšu resursiem valsts budžetam.

Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas jomā līdz šim ir izsludinātas projektu atlases par vairāk nekā trim miljardiem eiro jeb par gandrīz 70% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma. Latvija ierindojas 3.-6. vietā ES dalībvalstu vidū, saņemot no Eiropas Komisijas starpposma maksājumus par jau veiktām investīcijām un pārbaudītiem izdevumu dokumentiem projektu ietvaros.

Tāpat sadarbībā ar sociālajiem partneriem, uzņēmēju organizācijām un Pasaules Banku sākts Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējums. Nodokļu politikas pamatnostādnēs papildus tiek analizēta līdzšinējā nodokļu administrēšanas prakse un pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī tiks attīstīts jautājums par mediācijas ieviešanu nodokļu strīdos. Finanšu ministrijā šobrīd ir sākts darbs pie jauno nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2020. gadam izstrādes.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7,42 miljardi eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015.gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6%. 2016.gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 miljoniem eiro.

Tika atcelts vieglo auto un motociklu reģistrācijas nodoklis, kas nereti ticis minēts kā iemesls, kāpēc uzņēmumi ar lielu autoparku reģistrē tos Igaunijā, kur šāda pirmreizējās reģistrācijas nodokļa nav.

Pagājušajā gadā finanšu ministres vadībā sākts darbs pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas, kas būs viens no ministres galvenajiem darbiem arī šogad. «Svarīgi, ka šajā jautājumā nepieņemam lēmumus autoritatīvi, bet iesaistām partnerus,» atzina finanšu ministre.

Saistītie raksti
Reizniece-Ozola: Finanšu ministrijai nav daudz iekavētu darbu

Reizniece-Ozola: Finanšu ministrijai nav daudz iekavētu darbu

Pērn pēc teju 20 gadiem vispārējās valdības budžetā bijis pārpalikums

Pērn pēc teju 20 gadiem vispārējās valdības budžetā bijis pārpalikums

Banku analītiķi valdības veikumu pirmajā gadā ekonomikas attīstības veicināšanā vērtē kā neapmierinošu

Banku analītiķi valdības veikumu pirmajā gadā ekonomikas attīstības veicināšanā vērtē kā neapmierinošu


Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 25000 EUR
Māja
Māja, Jaunmārupe, 90000 EUR
Māja
Māja, Rīga, 215000 EUR