Globālo ekonomiku gaida cīņa ar politisko izmaiņu radītajiem izaicinājumiem

 

Globālajai ekonomikai tuvākajos gados būs jācīnās ar lieliem izaicinājumiem, kurus rada gan izmaiņas politiskajās norisēs, gan pieaugošais atbalsts protekcionisma idejām, forumā «Eksports. Imports. Attīstība» secināja eksperti un loģistikas jomas pārzinātāji. Viņi uzsvēra, ka pārrobežu tirdzniecība un starptautiskās investīcijas ir kritiski svarīgas, lai rastos jaunas darba vietas un uzlabotos dzīves līmenis.

Kā atzina eksperti, globalizācija tiek vainota darba vietu zudumā, lai gan patiesais «vainīgais» ir tehnoloģijas un automatizācija. Tomēr cīniņu rezultāti ir svarīgi arī Latvijai, kuras atvērtā un uz eksportu orientētā ekonomika ir atkarīga no brīvas pieejas citu valstu tirgiem.

«Šodien bieži tiek apšaubīta pārrobežu tirdzniecības nozīme un politiķiem ir liels vilinājums sekot protekcionisma idejām, taču tā ir aplama izvēle, jo brīva finanšu, preču un informācijas plūsma ir veicinājusi biznesa savietojamību dažādās valstīs, labāku produktu rašanos un produktivitātes palielināšanos,» forumā skaidroja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvās padomes pārstāvis Ole Johansons.

Reklāma

Kā piemēru viņš norādīja pārrobežu datu plūsmu. «Bez datiem uzņēmumi vienkārši nespētu strādāt. Tieši tāpēc mums ir jāpalīdz jebkura lieluma biznesam iekļauties brīvajā tirgū, jo 21. gadsimtā tas ir vienīgais veids, kā saglabāt konkurētspēju,» atzīmēja OECD pārstāvis.

Pēc ekspertu domām, otrs, ne mazāk spilgts piemērs ir Eiropas Savienības (ES) vienotais tirgus. Centrālās un Austrumeiropas pievienošanās blokam ir bijis līdz šim lielākais globalizāciju veicinošais spēks reģionā, kas veicinājis tā modernizāciju, padarījis ES par spēcīgu spēlētāju un pozitīvi ietekmējis arī bloka kaimiņvalstis, secināts finanšu konsultāciju kompānijas «PwC» pētījumā «PwC CEO Survey». Te radušies arī zīmoli, piemēram, lidsabiedrība «Wizz Air», pārtikas pārstrādātājs «Podravka».

Arī Latvijas uzņēmējiem globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā, kas aizvien vairāk ietekmē tirdzniecību, rada gan izaicinājumus, gan iespējas, forumā atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V). Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi - aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» sacīja parlamentārā sekretāre.

Plašākas iespējas Latvijas uzņēmējiem pavērs arī vairāki jauni starptautiskie nolīgumi: ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), kas provizoriski var stāties spēkā jau tuvākajos mēnešos, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Tirdzniecības veicināšanas nolīgums, kas pēc ratifikācijas nodrošinās iespēju vienkāršāk piekļūt vairāk nekā 164 PTO dalībvalstu tirgiem, kā arī paplašinātais Informācijas tehnoloģiju nolīgums, kas samazina muitas nodevas 90% informācijas tehnoloģiju (IT) produktu.

Tāpat foruma «Eksports. Imports. Attīstība» eksperti pieminēja joprojām stingro ES nostāju attiecībās ar Krieviju, secinot, ka ekonomiskajās attiecībās ar kaimiņvalsti šogad nav gaidāmi būtiski uzlabojumi. Interesanti, ka pēc «PwC CEO Survey» Baltijas pētījuma datiem tikai Latvijas uzņēmējiem Krievijas noieta tirgus joprojām ir būtisks biznesa izaugsmei. To kā būtisku norādījuši 27% aptaujāto uzņēmumu vadītāju. Gan igauņu, gan lietuviešu uzņēmējiem būtiski ir Skandināvijas valstu - Zviedrijas un Somijas - tirgi.

Latvijas uzņēmēji, aizveroties vienam tirgum, ir demonstrējuši augstu spēju ātri pārorientēties uz vairākiem jauniem. Pēdējos gados ir pieaudzis eksports uz Dienvidkoreju, Ķīnu, Indiju, Līča valstīm, arī uz Centrālāziju un ES, uzsver eksperti. Veiksmīgi ir pielāgojušies zivjrūpnieki, pārtikas ražotāji un loģistikas uzņēmumi.

«Manuprāt, Centrālāzijas valstu tirgi ir perspektīvi eksporta virzieni, kas var kompensēt Krievijas tirgus kritumu un labvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ var radīt jaunu izaugsmi ilgtermiņā. Reģions strauji attīstās, tam ir daudz vajadzību, īpaši pārtikas rūpniecības attīstībā, būvniecībā, ekoloģisko produktu nozarē, lauksaimniecībā, kur savukārt mēs varam piedāvāt kvalitatīvus produktus un pakalpojumus par labām cenām,» atzina «Sonora Development» valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Ģeopolitiskā nenoteiktība līdztekus pārmērīgam biznesa regulējumam, nodokļu sloga pieaugumam ir viens no lielākajiem apdraudējumiem, kas uztrauc uzņēmējus visās trijās Baltijas valstīs, atklāj «PwC CEO Survey» pētījums. Tomēr satraucošākā ir tendence, ka Latvijas uzņēmēji par lielākajiem biznesa riskiem uzskata kukuļošanu un korupciju, kā arī uzticības trūkumu biznesā. Vienlaikus četri no pieciem «PwC» pērn aptaujātajiem Latvijas uzņēmumu vadītājiem uzskata - valsts prioritāšu sarakstā pirmajai būtu jābūt starptautiski konkurētspējīgas un efektīvas nodokļu sistēmas izveidei.

«Domāju, ka valdībai būtu par šiem aspektiem ļoti jāuztraucas, jo tās ir «pamata higiēnas» lietas sabiedrībā. Mēs nevis koncentrējamies uz biznesa galvenajiem mērķiem, bet gan uz pastāvošās vides, proti, likumdošanas un tās piemērošanas nepilnībām. Problēmas ar pamatētikas jautājumiem mazina mūsu starptautisko konkurētspēju,» uzskata «PwC» valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Forumu «Eksports. Imports. Attīstība» organizēja «BIG event» sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Forums pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, tostarp lielākos Latvijas eksportējošos uzņēmumus.

Saistītie raksti
Banku analītiķi: Latvijas ekonomika pērn augusi par 1,6%

Banku analītiķi: Latvijas ekonomika pērn augusi par 1,6%

Latvijas Bankas ekonomiste: Preču eksports turpina mērķtiecīgi «rāpot» uz priekšu

Latvijas Bankas ekonomiste: Preču eksports turpina mērķtiecīgi «rāpot» uz priekšu

Banku analītiķi valdības veikumu pirmajā gadā ekonomikas attīstības veicināšanā vērtē kā neapmierinošu

Banku analītiķi valdības veikumu pirmajā gadā ekonomikas attīstības veicināšanā vērtē kā neapmierinošu



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Rīga, 230000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 370 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 134000 EUR