Banku analītiķi: Turpmākajos mēnešos gada inflācija Latvijā vairs būtiski nepieaugs

 

Turpmākajos mēnešos gada inflācija Latvijā vairs būtiski nepieaugs un saglabāsies apmēram 3% līmenī, prognozēja banku analītiķi.

«Swedbank» jaunākā ekonomiste Linda Vildava norādīja, ka naftas cena šogad varētu turēsies tuvu 2016.gada beigās sasniegtajam līmenim, proti, robežās no 55 līdz 60 ASV dolāriem par barelu, līdz ar to lielāko daļu gada naftas cena būs augstāka, nekā tā bija pērn. Tas savukārt nozīmē, ka dārgāka nekā pērn būs degviela, gāze un siltumenerģija.

Tāpat viņa minēja, ka no janvāra gāzes tarifi mājsaimniecībām ir augstāki, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, bet tie joprojām ir zemāki nekā 2016.gada sākumā. Visticamāk, arī siltumenerģijas tarifi tuvākajā laikā pieaugs. ««Rīgas siltuma» prognozētie tarifi turpmākajiem mēnešiem nozīmētu, ka jau martā siltumenerģija daļai iedzīvotāju kļūtu dārgāka nekā pērn. Akcīzes nodokļu izmaiņas (augstāks akcīzes nodoklis tabakai no 1.janvāra, augstāka akcīze alkoholam no 1.marta un cigaretēm no 1.jūlija) arī mazliet vilks cenas uz augšu visa gada garumā. Kā ierasts, algu izaugsme veicinās pakalpojumu cenu kāpumu,» klāstīja Vildava.

Reklāma

Viņa prognozēja, ka patēriņa cenas šogad Latvijā vidēji varētu augt par apmēram 2,5%, kas ir krietni straujāk nekā pēdējo pāris gadu laikā. «Lai arī neto algu izaugsmi šogad gaidām labu (5,5% apmērā), daļu no tās apēdīs inflācija. Bet pat par spīti tam mājsaimniecību pirktspēja turpinās uzlaboties,» teica Vildava.

Tāpat viņa piebilda, ka Centrālā statistikas pārvalde pārskatījusi mājsaimniecību patēriņa groza īpatsvarus preču un pakalpojumu grupām. Tostarp preces aizvien veido lielāko daļu no patēriņa (apmēram 70%), bet pakalpojumi – apmēram 30%. «Iedzīvotāju ienākumiem augot un saglabājoties mērenai patēriņu cenu izaugsmei, turpinājusies tendence, kad pārtikas īpatsvars patēriņa grozā mazinās, bet pakalpojumu aug. Latvijas iedzīvotāji atlicinājuši lielāku daļu savu ienākumu atpūtai un kultūras pasākumu apmeklējumam (atpūtas un kultūras pakalpojumu īpatsvars patēriņa grozā šobrīd ir 2009.gada līmenī), kā arī nakšņošanai un maltītēm ārpus mājas. Tas varētu liecināt, ka iedzīvotāju labklājība uzlabojas,» sacīja «Swedbank» jaunākā ekonomiste.

Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka tuvākajos mēnešos gada inflācija Latvijā vairs tik būtiski nepieaugs. «Inflācija Latvijā ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2012.gada, savukārt pārtikas cenu inflācija Latvijā janvārī sasniedza jau 6,8%. Taču labā ziņa ir tā, ka turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, vairāk būtiski nepieaugs un saglabāsies ap 3% līdz rudens mēnešiem,» sacīja Āboliņš.

Viņš norādīja - kā jau pierasts, patēriņu cenu izmaiņas Latvijā lielā mērā joprojām ir saistītas ar ārējie faktoriem. Līdz ar to janvārī visstraujāk augušas degvielas (+14,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi), dārzeņu (+14%), piena produktu (+10,5%), kā arī cukura un saldumu (+11,1%) cenas. «Faktiski šie pieaugumi atspoguļo pēdējo mēnešu pārtikas un naftas cenu tendences pasaulē. Nedaudz negaidīti janvārī par 0,5% samazinājās pakalpojumu cenas, taču tas pamatā saistīts ar lētākiem aviācijas pakalpojumiem, kas pēc decembra negaidītā kāpuma atgriezās iepriekšējā līmenī. Līdz ar to iekšējā cenu inflācija saglabājas diezgan stabila un salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu cenas Latvijā kāpušas par 3,1%,» minēja Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka, ņemot vērā līdzšinējās tendences, inflācija Latvijā šogad kopumā varētu būt nedaudz virs 2,5%, taču cenu dinamiku Latvijā joprojām lielā mērā būs atkarīga no naftas un pārtikas cenu pārmaiņām.

«DNB Bankas» makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka šā gada pirmā makroekonomikas ziņa ir diezgan «karsta», proti, gada inflācija aug.

Viņš arī atzīmēja, ka gada inflācija ir sasniegusi augstāko punktu kopš 2012.gada marta. «Tobrīd tas bija noslēgums pusotru gadu ilgam inflācijas vilnim, ko radīja straujš pasaules izejvielu cenu kāpums un valsts iziešana no krīzes, kas palielināja algas un uzņēmumu spēju celt cenas. Šobrīd notiek šā inflācijas viļņa atkārtojums, bet mērenākā veidā - nav gaidāma gada inflācijas pakāpšanās līdz 5%,» piebilda Strautiņš.

Viņš norādīja, ka arī tagad izejvielu cenas kāpj, paātrināsies ekonomikas izaugsme, bet tas, visticamāk, būs bez krasiem izrāvieniem. «Ar diezgan lielu pārliecību to var teikt par izejvielu cenām - ar iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu Latvijā nekad neko droši nevar zināt, jo īpaši tad, ja daudzi gadiem loloti būvniecības projekti tiek īstenoti vienlaicīgi,» pauda Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka februārī gada inflācija vēl palielināsies, bet pēc tam varētu iestāties relatīvs miers - līdz gada beigām cenu kāpums, visdrīzāk, nedaudz bremzēsies.

«Daudz straujāk par vidējo šobrīd aug pārtikas cenas, to kāpums gada laikā janvārī sasniedza 6,8%. Taču jāatgādina, ka pirms tam vairākus gadus pārtikas cenas bija stabilas vai samazinājās. Janvārī vidējās pārtikas cenas bija tikai par 1,7% augstākas nekā 2013.gada jūnijā. Savukārt salīdzinājumā ar 2009.gada sākumu tās pieaugušas par 9,3%. Ienākumi starplaikā ir auguši daudz straujāk, par laimi. Cenu kāpums degvielai gada laikā ir vēl skarbāks jeb 14,9%, bet cenu līmenis vēl ir tālu zem vēsturiskā maksimuma,» klāstīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka ar nedaudz straujāku cenu kāpumu nāksies samierināties un patērētāju vairākumam tas nebūs pārāk grūti, jo algu kāpums paātrināsies.

«Dažus gadus nācija dzīvos saskaņā ar nu jau leģendāro principu - ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem. Reālais IKP augs, nominālais augs vēl straujāk, reālā IKP un cenu kāpumam summējoties. Tas ir svarīgi tāpēc, ka šādā laikā samazinās veco parādu reālais slogs. Ekonomikas pārkaršana vismaz valsts centrālajos reģionos pēc dažiem gadiem ir reāls risks, taču sākotnējās izpausmēs ekonomikas pārkaršana mēdz būt ļoti patīkama. Pat ja parādīsies inflācijas apkarošanas plāns, tiks imitēta nopietna diskusija, bet rīcības nebūs. Iepriekšējo reizi šādam plānam varētu būt bijusi lielāka piekrišana, ja to sauktu īstajā vārdā - par ekonomikas kraha novēršanas plānu. Šobrīd uztraukties par krahu pārskatāmā nākotnē nav pamata, bet šo inflācijas kāpumu pārdzīvosim,» sacīja Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijā šā gada janvārī salīdzinājumā ar decembri patēriņa cenas pieaugušas par 0,1%, bet gada laikā - šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri - inflācija sasniedza 2,9%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 0,4%.



Apskati arī citus rakstus par šīm tēmām:

Seko mums Facebook lapā

Māja
Māja, Lapmežciems, 170000 EUR
Dzīvoklis
Dzīvoklis, Rīga, 59800 EUR
Māja
Māja, Saulīšu ciems, 1200 EUR