Latvijas preču eksports turpina mērķtiecīgi «rāpot» uz priekšu, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» atzīmē centrālās bankas ekonomiste Daina Pelēce.
Latvijas Bankas ekonomiste: Preču eksports turpina mērķtiecīgi «rāpot» uz priekšu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kopumā vērtējot Latvijas preču ārējās tirdzniecības aktivitāti 2016.gadā, to varētu salīdzināt ar rāpošanu, kas neizraisa sajūsmu, bet pie esošiem apstākļiem ir pat slavējama. No vienas puses, skaitļi nav īpašu uzslavu vērti, jo nominālais preču eksports ir samazinājies, tomēr tas galvenokārt noticis globālo cenu krituma ietekmē un sarūkot reeksportam, kam ir salīdzinoši liels īpatsvars Latvijas preču eksporta struktūrā,» norāda Pelēce.
Viņa arī atzīmē, ka 2016.gadā reālais preču eksports ir uzrādījis nelielu pieaugumu, kas jāvērtē atzinīgi, ņemot vērā vājo ārējo pieprasījumu un konkurences palielināšanos ārējos tirgos. «Vairāku nozaru (pārtikas, koksnes, farmācijas, būvmateriālu u.c.) pārstāvji, novērtējot 2016.gada rezultātus, atzinuši, ka ir spējuši uzlabot savas pozīcijas esošajos eksporta tirgos un apguvuši jaunus noieta tirgus savai produkcijai. To apliecina arī Latvijas tirgus daļu pieaugums pasaules importā,» piebilst Pelēce.
Viņa min, ka 2016.gadā pozitīvu devumu preču eksportā sniedza lauksaimniecības un pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu, transportlīdzekļu un mēbeļu eksporta pieaugums. Savukārt negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmēja galvenokārt preču grupas ar lielāko reeksporta īpatsvaru - minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, parastā metāla un tekstila izstrādājumu eksporta kritums. Valstu dalījumā lielākais pozitīvais devums 2016.gadā bija eksporta pieaugumam uz Vāciju, Zviedriju, Dāniju, Apvienoto Karalisti, Igauniju, Nīderlandi, Uzbekistānu, Ukrainu, Somiju u.c.
Tāpat Pelēce norāda, ka preču imports 2016.gadā turpināja stagnēt ceturto gadu pēc kārtas. «Lai gan preču importa vājāka izaugsme turpināja uzlabot preču ārējās tirdzniecības bilanci, importa samazināšanās ir saistīta ar lēno eksporta attīstību, vāju investīciju aktivitāti un naftas cenu kritumu,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.
Viņa arī atzīmē, ka 2017.gada prognozes pasaules ekonomiskajai attīstībai ir pozitīvas, bet pieticīgas. «Notikumi ārējā vidē joprojām ir ļoti grūti prognozējami gan ģeopolitisko notikumu kontekstā, gan saistībā ar ASV politikas maiņu un gaidāmām vēlēšanām vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs. 2017.gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes pārsvarā balstās uz cerībām par ES fondu finansējumu plūsmu atjaunošanos, kā arī uz labvēlīgāku ārējā pieprasījuma attīstību, kas varētu atjaunot investīciju aktivitāti un paātrināt ekonomikas izaugsmes tempu,» pauž Pelēce.
Viņa piebilst, ka 2016.gada nogalē un arī 2017.gada janvārī bija vērojams ES valstu ekonomiskā sentimenta indeksa (ESI) pieaugums. Arī apsteidzošie rādītāji liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme varētu būt nedaudz straujāka, kā prognozēts iepriekš, kas ļauj cerēt uz ārējā pieprasījuma pieaugumu.
Tāpat Pelēce atzīmē, ka Krievijas sankciju un pieprasījuma krituma negatīvā ietekme Latvijas eksportā ir mazinājusies, tomēr pilnībā to kompensēt ar jauniem noieta tirgiem uzņēmējiem vēl nav izdevies, kā arī, lai gan 2016.gada otrajā pusē «Brexit» balsojuma ietekmē pieprasījuma kritums no Apvienotās Karalistes netika novērots, tomēr par nākotni pēc tās izstāšanās no ES joprojām pastāv neskaidrība.
«Latvijas uzņēmēji, tajā skaitā eksportētāji, bieži ir spējuši apliecināt savu elastību dažādu problēmu pārvarēšanā un demonstrējuši spēju pielāgoties pieprasījuma izmaiņām. Tomēr ražīguma, konkurētspējas un Latvijas eksporta potenciāla palielināšanai ir nepieciešama stabila nodokļu sistēma, produktīvas investīcijas, reāls un aktīvs valsts atbalsts, mazinot birokrātisko slogu un veicinot sadarbību gan ar pašreiz nozīmīgākajām tirdzniecības partnervalstīm, gan ar Skandināvijas valstīm un vēl pilnībā neapgūtiem tirgiem. Piemēram, Centrālāzijas valstīm (Uzbekistānu, Kazahstānu, Baltkrieviju u.c.), tāpat citām Āzijas valstīm (Ķīnu, Japānu, Koreju), Melnās jūras reģionu, Tuvo Austrumu valstīm (Irānu, Indiju), kur vēl nav apzinātas un izmantotas visas piedāvātās iespējas,» klāsta Pelēce.
Viņa uzsver, ka arī sīvas konkurences un vāja pieprasījuma apstākļos mērķtiecīga darbības pārstrukturizācija, preču un tirgus diversifikācija, var nest pozitīvu rezultātus uzņēmumu darbībā un eksportā. «Ir teiciens, ka «to, kas virzās uz priekšu, ir grūtāk panākt nekā, to, kas stāv uz vietas«. Tāpēc preču eksportam jāturpina mērķtiecīgi «rāpot» un pamazām jāceļas kājās!,» uzsver Pelēce.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2016.gadā Latvija eksportēja preces 10,332 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,3% jeb 30,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2015.gadā, bet importēja - par 12,279 miljardiem eiro, kas ir kritums par 1,7% jeb 212,9 miljoniem eiro.