Rīgas domes saistībām ar nākamo atkritumu apsaimniekotāju jābūt elastīgām, paredzot risinājumus mainoties likumiem vai citiem faktoriem galvaspilsētā, tā šodien Latvijas Radio radījumā «Krustpunktā» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Viņš pauda, ka, runājot par ekonomiku, konkurence ir svarīga, tomēr saistībā ar Rīgas domes plāniem slēgt privātās un publiskās partnerības līgumu ar vienu atkritumu apsaimniekotāju jāņem vērā, ka atkritumu apsaimniekošana ir ļoti specifiska nozare. Tajā ir jāsasniedz ļoti specifiski mērķi - atkritumu dalītā vākšana, atkritumu pārstrāde un virkne prasību, kas gan pašvaldībai, gan tās pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro.
Gerhards minēja, ka svarīgākais ir tas, lai būtu ļoti precīzi noteiktas saistības no iespējamā uzņēmēja puses, kā arī liela elastība pašvaldībai iespējamu likumdošanas aktu vai citu faktoru maiņas gadījumā. Jābūt izvērtētām visām iespējamām izmaiņām pilsētā, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Tāpat ministrs pauda, ka pašvaldība uzņemas lielu atbildība, pieņemot šādu lēmumu, tāpēc tai būs jāskaidro, kādus ieguvumus tas dos.
Jau ziņots, ka Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, kas tikšot darīts, lai veicinātu dalīto atkritumu savākšanu pilsētā.
Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien sēdē atbalstīja publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanu sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei galvaspilsētā.
Paredzēts, ka reformas rezultātā tiks izveidoti 2500 dalīto atkritumu savākšanas punkti un 12 šķiroto atkritumu laukumi. Piņķe pastāstīja, ka pašreiz pašvaldība ir rezervējusi 30 zemesgabalus atkritumu savākšanas punktu izveidei, tāpēc tiks vērtēts, kurus no tiem izmantot paredzētajiem 12 šķiroto atkritumu laukumiem. Tāpat projekta laikā plānota konteineru parka nomaiņa, pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas teritorijā un transportlīdzekļu parka nomaiņa.
Finanšu aprēķini paredz, ka kopējās investīcijas visā periodā sasniegs 27 miljonus eiro. Līgums noteiks, ka pašvaldība procesā neiesaistīsies ar tiešām investīcijām, bet līdzdarbosies ar zemes gabaliem atkritumu laukumu izveidei. Turklāt visus uzņēmējdarbības riskus uzņemšoties privātais partneris.
Plānots, ka, ieviešot šo modeli, visā 20 gadu periodā ieņēmumi varētu sasniegt 507 miljonus eiro. Pēc 20 gadiem, kad kopsabiedrība beigs darbu, ieņēmumi tikšot sadalīti proporcionāli - 10% nonākšot pašvaldībā, bet 90% - privātajam partnerim. Arī zemesgabali pēc kopsabiedrības darba beigšanas nonāks atpakaļ pašvaldības īpašumā.
