Latvijas uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja valdība to dara pakāpeniski un izsvērti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā to viedokli un rosinājumus, pauda aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.
Uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja to dara pakāpeniski un izsvērti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumdevējiem kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem ir jāstrādā pie tā, lai palielinātu strādājošo un visas sabiedrības sociālo nodrošinājumu. Pēc viņas teiktā, ir satraucoši, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 300 000 cilvēku ir bez jebkādas sociālās apdrošināšanas. Tāpēc šis jautājums ir jārisina neatliekami. Svarīgi, lai ikviens strādājošais būtu ar sociālo apdrošināšanu vismaz minimālā apmērā.
LDDK uzskata, ka ir jāmeklē risinājums, lai cilvēki bez sociālās apdrošināšanas nenonāktu nevienlīdzīgā un pat neapskaužamā situācijā, piemēram, slimības gadījumā vai sasniedzot pensijas vecumu. Viens no variantiem ir atgriezties pie ierosinājuma par minimālo sociālie iemaksu, taču tikai ar nosacījumu, ka to attiecina uz personām ar pilnu darbspēju un personām bez attaisnojamiem sociāliem iemesliem strādāt nepilnu darba laiku. Minimālās sociālās iemaksas nedrīkst attiekties, piemēram, uz studentiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām vai audžuvecākiem.
Meņģelsone uzsvēra, ka Latvijā jāatsāk kvalitatīvas diskusijas un rīcība par obligātās veselības apdrošināšanas komponentes iekļaušanu esošajos darba nodokļos. «LDDK uzskata, ka veselības obligātās apdrošināšanas ieviešana vienlaikus risinātu vismaz trīs patlaban aktuālas problēmas - lielo aplokšņu algu īpatsvaru, iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, kā arī veselības sistēmas finansēšanu,» sacīja Meņģelsone, vienlaikus uzsverot, ka neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai joprojām jābūt pieejamai pilnīgi visiem iedzīvotājiem.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš sacīja, ka valdībai būtu nepieciešama nopietna un izsvērta diskusija ar sociālajiem partneriem par to, kā novērst potenciālos mīnusus sociālajā budžetā.
Pēc viņa teiktā, LTRK vēlētos redzēt kopumā daudz lielāku sasaisti starp nomaksātajiem nodokļiem un ieguvumiem no publiskā sektora, kas stimulētu vairāk maksāt nodokļus un mazinātu ēnu ekonomiku valstī. Minimālās sociālās iemaksas varētu ieviest, taču tas būtu jādara pakāpeniski, pārdomāti un izsvērti, nevis sasteigti, kā tas bija mēģināts aizvadītajā gadā. «Virziens, ka vajadzētu panākt, ka katrs cilvēks vismaz minimālajā apmērā apdrošinās pret būtiskākajiem riskiem, ir pareizs, bet to var darīt daudz pakāpeniskāk un izsvērtāk,» uzsvēra Endziņš.
Tāpat vajadzētu novērst vairākas sistēmiskas kļūdas nodokļu politikā kopumā, uzsvēra Endziņš. «Piemēram, veicu obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un sanāk tā, ka noteiktu laiku kopš bērna piedzimšanas varu tikt pie bērna kopšanas pabalsta. Ja nestrādāju, saņemu pilnu apmēru pabalsta, ja turpinu strādāt - tikai zināmu daļu no tā. No valsts viedokļa būtu gudri stimulēt gan bērnu dzimstību, gan cilvēku pēc iespējas lielāku iesaistīšanos darba tirgū. Nodokļu politika saka - nē, labāk nestrādā,» teica Endziņš.
Pēc viņa teiktā, LTRK aktīvi līdzdarbojas un gatavo priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai Latvijā. Endziņš pauda cerību, ka drīzumā valdībai kopīgā darbā ar sociālajiem partneriem izdosies rast atbilstošākos risinājumus.
Jau vēstīts, ka labklājības ministrs Jānis Reirs iepriekš LTV raidījumā «Rīta panorāma» teica, ka, meklējot risinājumus potenciālo mīnusu novēršanai sociālajā budžetā, FM domā par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sasaisti ar nodokļu nomaksu un minimālo sociālo iemaksu ieviešanu. Tostarp viens no iespējamajiem risinājumiem būtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu piesaistīt sociālā nodokļa nomaksai. Otrs variants ir atgriezties pie idejas par obligātajām minimālajām sociālajām iemaksām, taču ieviešot tās pakāpeniskāk, nekā bija plānots.