Garkalnes mēram ir apnikusi nepārtrauktā vaidēšana, ka viss ir slikti

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (LZS) intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka viņam ir apnikusi nepārtrauktā vaidēšana, ka viss ir slikti. «Es notiekošo Latvijā varētu kaut kādā ziņā saistīt ar Dziesmu svētkiem, kur visu laiku koncertos dzirdamas tikai raudas, izņemot vienu dziesmu - «Meitene baltās zeķēs«. Pārējās ir vieni vienīgi vaidi par to, kas bija un kas būs,» saka Bauze-Krastiņš.

Pēc Bauzes-Krastiņa domām, smieklīgi ir klausīties tā saucamajos banku un pārējos analītiķos, kas novērtē stāvokli valstī. Rodas iespaids, ka šiem cilvēkiem vispār nekas nav jādara - guli, paskaties pa labi, paskaties pa kreisi un pasaki viedokli, kas pašam liekas interesants, pārbaudīt to tik un tā nav iespējams. Kaut gan analītiķim būtībā ir ļoti nopietns un sarežģīts darbs. Viņam vajadzētu pateikt, kāda ir reālā situācija valstī. «Brīnos, kāpēc mēs sevi nepārtraukti kritizējam. Vismaz pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijas valsts attīstās ļoti labi, pat izcili,» saka Garkalnes mērs.

Protams, nepārtraukti savstarpēji kasoties, rodas problēmas ar koalīcijas veidošanu valdībā, jo katrai frakcijai ir savas intereses. Valsti nevar vadīt ar diktatoriskām metodēm, ir jāprot piekāpties. Līdz ar to attīstība, iespējams, tiek bremzēta, tā iet lēnāk. Pēc Bauzes-Krastiņa domām, valsts vadībā ir tikai kādi desmit politiķi, kas «redz visu laukumu».

Mūsu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) ir tikai 34 gadi. Politikā viņa ir galīgi jauns cilvēks, bet jau ir atzīta par labāko finanšu ministri Eiropā. Mūsu pašreizējais premjers Māris Kučinskis (ZZS) ir bijušais pašvaldības vadītājs, bijušais ministrs un Saeimas deputāts. Viņš lieliski zina, kas notiek valstī, ko vajag reģioniem. Tieši pašvaldības faktiski vada valsti, ne jau tie ierēdņi, kas sēž ministrijās. Redzu, kādas muļķības ierēdņi saraksta vēstulēs, kas tiek nosūtītas pašvaldībām, norāda Garkalnes mērs.

Pie mūsu liberālās privatizācijas savulaik Garkalnē bija plašas iespējas meža zemes pārvērst apbūves zemēs. Toreizējās mežrūpniecības saimniecības (MRS) tam nepretojās. 1993.-1996.gadā pašvaldība to izmantoja. Tika radīts daudz apbūves gabalu ap Baltezeru, ap Langstiņiem, Berģos. Cilvēkiem tika radīti apstākļi privātmāju celtniecībai un normālai dzīvei Garkalnes novadā. Nākamais svarīgais apstāklis ir infrastruktūra - normāli ceļi, kas ziemā vienmēr tiek iztīrīti. Komunālajā saimniecībā Garkalnes dome nebalstās uz ārpakalpojumiem, pašiem ir savas firmas, kas nodarbojas ar kanalizāciju, ar ceļu tīrīšanu. Novada ceļus no sniega var iztīrīt divu dienu laikā. Rīga ar saviem resursiem neko tādu nespēj izdarīt. Cilvēki to novērtē, jo viņiem patīk dzīvot sakārtotā vidē. Par to viņi ir gatavi pašvaldībai maksāt nodokļus - iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokli.

Ja cilvēks ir deklarējies Garkalnē, viņam nekustamā īpašuma (NĪN) nodoklis ir krietni mazāks. Valsts ir uzstādījusi noteikumu, ka NĪN ir no 0,2 līdz 1,5% no kadastrālās vērtības. Parasti juridiskajām personām NĪN ir 1,5%, bet privātpersonām - no 0,2 līdz 1,5%.

«Mēs esam viena no tām pašvaldībām, kas būtiski samazināja NĪN. Daudzās pašvaldībās iedzīvotājiem, kuri nav deklarējušies savā īpašumā, piemēro NĪN 1,5% apmērā. Mēs vērtējām katra cilvēka situāciju individuāli,» pastāstīja Bauze - Krastiņš. Daudzās Eiropas valstīs vispār neesot jāmaksā NĪN par zemi. Tas ir svarīgi, ja pašvaldība vēlas sev piesaistīt cilvēkus. Rīgas dome, pēc Garkalnes mēra domām, dara visu, lai izdzītu iedzīvotājus no galvaspilsētas, - nosaka nesamērīgi lielu maksu par autostāvvietām un nodokli par nekustamajiem īpašumiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu