Latvijas uzņēmumi ir spējuši, aizveroties vienam tirgum, ātri iekarot vairākus jaunus, un pēdējos gados eksports ir pieaudzis uz Dienvidkoreju, Ķīnu, Indiju, Persijas jeb Arābu līča valstīm, tāpat arī uz Centrālāziju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešdien šim jautājumam veltītajā pasākumā pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).
Par spīti globālajām turbulencēm rūpniecības ražošanas apjoms 2016.gadā Latvijā ir pieaudzis par 10%, konferencē «Eksports. Imports. Attīstība» par pasaules ģeopolitisko norišu ietekmi uz importa un eksporta attīstību pasaulē, Baltijā un Latvijā norādīja Kalniņa-Lukaševica.
ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka tirdzniecības politiku arvien vairāk ietekmē globalizācija un izmaiņas pasaules ģeopolitikā. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas Latvijas uzņēmējiem. Neskatoties uz pēdējā laika straujām pārmaiņām pasaulē, «Latvijas diplomātiskais dienests strādā ar skaidru mērķi - aizsargāt Latvijas drošību un ekonomiskās intereses,» par parlamentārās sekretāres uzsvērto aģentūru LETA informēja ĀM.
Kalniņa-Lukaševica apstiprināja, ka ārlietu dienests 2017.gadā turpinās sniegt praktisku atbalstu uzņēmējiem, lielāku uzmanību eksportā pievēršot transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības nozarēm. «Mūsu vēstniecībām ārvalstīs ir doti konkrēti uzdevumi, lai veicinātu Latvijas ārējo tirdzniecību, paplašinātu eksporta tirgus, piesaistītu ārvalstu investīcijas un veicinātu tūrismu. Esam gatavi papildināt vēstniecībām dotos uzdevumus atbilstoši Latvijas uzņēmēju interesēm un vajadzībām,» uzsvēra amatpersona.
Parlamentārā sekretāre arī sacīja, ka 2017.gads pavērs jaunas eksporta iespējas, jo noslēgti vairāki nozīmīgi starptautiskie nolīgumi. Viņa norādīja, ka pagājušā gada oktobrī parakstītais ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) ir modernākais tirdzniecības nolīgums, par kuru ES līdz šim vienojusies. «Ceru uz tirdzniecības līguma ar Kanādu provizorisko piemērošanu jau šā gada pavasarī. Tas pavērs jaunas, pievilcīgas eksporta iespējas mūsu uzņēmējiem,» sacīja politiķe.
Tāpat Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka noslēgumam tuvojas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ratifikācija. Jaunais līgums paredz birokrātijas mazināšanu pārrobežu tirdzniecībā, dodot iespēju pārvietot preces pāri robežai ātrāk un lētāk. Tādējādi līgums palīdzēs arī Latvijas uzņēmējiem, kuri ir ieinteresēti jaunos eksporta tirgos, jo pavērs iespējas vienkāršāk piekļūt vairāk nekā 164 PTO dalībvalstu tirgiem.
Runājot par Latvijai nozīmīgo informācijas tehnoloģiju sfēru, Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka 2016.gadā tika paplašināts Informācijas tehnoloģiju nolīgums, samazinot muitas nodokļus precēm, kas veido teju 90% no globālās IT produktu tirdzniecības. «Saskaņā ar PTO aplēsēm tarifu samazinājums attieksies aptuveni uz 1,3 miljardiem ASV dolāru vērtām informācijas tehnoloģiju precēm katru gadu. Šis ir nozīmīgs solis IT produktu tirgus atvēršanā, kas stimulēs ekonomisko izaugsmi,» norādīja parlamentārā sekretāre.
Forums pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, tostarp lielākos Latvijas eksportējošos uzņēmumus. Tā līdzorganizatori ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija.
