Aizkavējoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvei būvniecībā, šogad un nākamgad uz darba algu rēķina noteikti augs būvniecības izmaksas, bet daļa no ES līdzekļiem var tikt sadalīta pēdējā brīdī, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
«Tas, ka stipri aizkavējusies ES naudas apguve, nav nekāds atklājums. Problēma ir Finanšu ministrijas ierēdņu darbā, kas ir pārāk piesardzīgi. Cerams, ka tam nav politisku iemeslu, taču ES naudas apguve ir ļoti aizkavējusies,» sacīja Burovs.
Šogad ES nauda beidzot ieplūdīs būvniecībā, un, ņemot vērā to, ka jau patlaban ir darbaspēka trūkums, Burovs prognozēja, ka kaut kāds procents no ES naudas tā arī netiks laikus apgūts. Tas var draudēt ar to, ka 2019.gadā var sākties kampaņveidīgi meklējumi, kur un kā šo ES naudu iztērēt.
«Domāju, ka tad ES naudu dos vienalga kam, ka tikai būtu gatavs projekts. Iespējams, ka kāds šādā situācijā varētu būt arī ieguvējs, piemēram, iepriekšējā plānošanas periodā mēs negaidīti saņēmām ES naudu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūvei no neapgūtajiem ES līdzekļiem. Ilgstoši šim objektam ES naudu nepiešķīra, tad tam bija sagatavots projekts un paspējām pēdējā brīdī saņemt naudu no neizmantotajiem fondiem. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr ir labi tas, kas notiek lielā steigā, te var būt gan ieguvēji, gan zaudētāji,» skaidroja Burovs.
Viņš piebilda, ka patlaban visi, kas strādā būvniecības jomā, runā par to, kas būs pēc 2021.gada. «Tur ir tukšums, neviens neko nezina. Domāju, ka tāda ES nauda pēc 2021.gada nebūs. Daži saka, ka pēc tam būs «Rail Baltica» projekts, bet arī tā būs sveša nauda nevis pašu nopelnītā. Labi, pateicoties šim projektam, tiks apgūti vēl daži miljardi, tiks uzlabota pilsētas infrastruktūra, bet ko darīt tālāk? Jau patlaban lielākās būvniecības firmas sāk arvien vairāk skatīties uz Skandināvijas tirgu un uz Rietumeiropas tirgu. Ir arī firmas, kuras labākas nodokļu sistēmas dēļ reģistrējas, piemēram, Igaunijā. Šobrīd par būvniecības nākotni nevar runāt ar pārāk lielu optimismu,» norādīja Burovs.
Atgriežoties pie šogad paredzētās ES naudas, Burovs pauda uzskatu, ka ir jāvēro, kā celtniecības tirgus reaģēs uz paredzamajiem lielajiem apjomiem. «Diezgan loģiski ir tas, ka gaidāmas augstākas būvniecības cenas, bet no tā mums nevajadzētu baidīties. Būvnieku algas augs un tas ir pilnīgi normāls process. Lielākas algas ir arī praktiski vienīgais instruments, ar kuru mēs varam mudināt atgriezties vismaz daļu no aizbraukušajiem. Tāpat ar lielākām algām būvniecībā var atgriezties tie, kas patlaban nodarbojas ar ko citu, vai arī strādā pelēkajā zonā, piemēram, remontē dzīvokļus privātpersonām,» sacīja Burovs.
Viņš uzsvēra, ka būs stingrāk jākontrolē, lai šīs palielinātās algas būvnieki maksātu oficiāli, lai nav tā, ka strādniekiem turpina maksāt minimālo algu, bet pārējo daļu aploksnē. «Ja būvniecības sadārdzinājums tiks novirzīts uzņēmumu peļņas gūšanai, tā nebūs laba tendence, bet, ja šis sadārdzinājums izpaudīsies algu pieaugumā, tad no tā nevajadzētu baidīties - tie ir nodokļi, iekšējā patēriņa pieaugums, ekonomikas sildīšana,» piebilda Burovs.
