Pasaules Ekonomikas forumā šogad trīs visvairāk lietotie vārdi bija Brexit, Tramps un populisms. Skaidri redzams, ka visur pasaulē politiķu, uzņēmēju un sabiedrības apziņā valda neziņa par nākotni un turpmākajiem soļiem, kurus spers pasaules ekonomikā vadošās valstis. Dažādās foruma diskusijās tika iezīmēti riski, kas zināmi un kuriem vēl ir jāmeklē atbildes visai pasaulei kopā un katrai sabiedrībai atsevišķi, izteicies Mārtiņš Bodars, LRA.
Forums šogad sakrita ar laiku, kad ASV mainījās administrācija un amatā stājās jaunais ASV prezidents Donalds Tramps. Ap un par jauno prezidentu tika runāts katrā panelī/sesijā, kuru man bija iespēja vērot. Viena būtiska atšķirība no līdzšinējās ASV administrācijas puses ir saistīta ar NATO, kas tika radīta citā laikmetā un citos apstākļos, tādēļ skaidri izskanēja uzskats, ka būtu nepieciešams no jauna definēt NATO redzējumu, mandātu un valstīm pildīt tās apņemšanās, kuras tās ir devušas. Otrs virziens, visticamāk, būs saistīts ar attiecībām, kuras skars ASV un ES kā valstu savienību, pārnacionālu institūciju kopumu. Attiecību akcenti varētu nosvērties nacionālo valstu valdību virzienā, bet amatpersonas un institūcijas bez tieša iedzīvotāju mandāta varētu palikt ar mazāku ietekmi jaunajās ASV un Eiropas attiecībās un sadarbībā.
Lielbritānija, par kuru daudzi uzskata, ka tā izstājusies no ES populistiskās kustības dēļ, aizstāv pozīciju, ka aiziešana no Savienības ir tikai saistīta ar vēlmi saglabāt kontroli pār savām robežām un izstāšanās no vienotā tirgus (single market) dos iespēju radīt labākas iespējas savas valsts ekonomiskajai izaugsmei un attīstībai. To, vai Apvienotās Karalistes izstāšanas būs ar + vai - zīmi, redzēsim tuvāko gadu laikā. Kad Brexit būs stājies spēkā. Starplaikā jautājums par ES nākotni būs akūts un aktuāls, jo tāda savienība, kāda tā ir šodien, pēc daudzu politiķu un viedokļa līderu domām, nav dzīvotspējīga un nepastāvēs.
Šis ir salīdzinoši lielu pārmaiņu laiks gan pasaules politiskajos, gan ekonomiskajos procesos. Šis ir lielo valstu vienošanās laiks par jaunām pasaules vērtībām, sadarbības formām un interesēm. Mazo valstu, kāda ir arī Latvija, vadītājiem ir jāizprot notiekošais, jāspēj formulēt savas intereses atbilstoši realitātei, un jācenšas iegūt maksimāls labums no vispārējā pārmaiņu laika, uzskata Bondars.
