Dūklavs: ES tirdzniecības līgumi nedrīkst vājināt Latvijas lauksaimniecību

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Zane Bitere/LETA

Eiropas Savienības (ES) starptautiskās tirdzniecības stratēģijai ar trešajām valstīm ir jābūt ļoti pārdomātai attiecībā uz ES lauksaimniecības nozari, turklāt līgumi nedrīkst vājināt Latvijas lauksaimniecību, nozares ministru sanāksmes laikā Briselē akcentējis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja ES atver savu tirgu lauksaimniecības un pārtikas preču importam, tad mūsu ražotāju pieejai eksporta tirgiem ir jābūt līdzvērtīgai gan attiecībā uz tarifiem, gan dažādām tehniskām barjerām. ES un trešo valstu stratēģiskie tirdzniecības līgumi nedrīkst negatīvi ietekmēt lauku un lauksaimniecības ekonomiku,» norādīja Dūklavs.

Jau ziņots, ka 2016.gada novembrī Eiropas Komisija (EK) ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomi iepazīstināja ar pētījumu par noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu un topošo nolīgumu ietekmi uz ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozari. Pētījumā analizēti gan tirdzniecības nolīgumi, par kuriem vienošanās jau panākta (Kanāda, Vjetnama), gan līgumi, kuri atrodas dažādās sarunu procesa stadijās (ASV, Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja jeb Mercosur valstis, Japāna, Taizeme, Indonēzija, Filipīnas). Papildus pētījumā ietverti arī divi nolīgumi, par kuriem vēl tiks sāktas sarunas (Austrālija, Jaunzēlande), un divi nolīgumi esošo nolīgumu (Turcija, Meksika) modernizēšanai.

Zemkopības ministrija jau vairākkārt norādījusi, ka ES un citu valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu nosacījumiem ir jābūt līdzvērtīgiem abām pusēm, lai atšķirīgās pārtikas kvalitātes prasības, sanitārie un fitosanitārie noteikumi, vides aizsardzības nosacījumi u.tml. nekaitētu ES eksportspējai un nemazinātu konkurētspēju vietējos tirgos.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē EK arī sniedza ziņojumu par tirgus stāvokli un ES noteikto pasākumu kopumu piena nozares stiprināšanai jeb tā dēvēto piena paku. Situācija piena produktu tirgū uzlabojas, ir vērojams piena iepirkuma cenas kāpums un Latvijā, sākot ar 2016.gada augustu, piena iepirkuma cena pieaugusi vidēji par 14% mēnesī. Tomēr piena iepirkuma cenas Latvijā joprojām ir zemākas nekā citur ES.

Lai gan pozitīvā attīstība pasaules tirgos pozitīvi ietekmē piena nozari, tomēr Zemkopības ministrija ar piesardzību raugās uz piena cenu kāpumu, jo jāņem vērā gan tas, kā ražotāji reaģēs uz cenu kāpumu, gan arī tas, cik ilgs un stabils būs šis pieaugums. Latvijas piena ražošanas nozare atzīst, ka EK piena nozares stiprināšanas pasākumiem varētu būt pozitīva ietekme arī Latvijā, tādēļ Latvija atbalsta ziņojumā pausto EK aicinājumu turpināt «piena pakas» nosacījumu piemērošanu arī pēc 2020.gada, lai nozare varētu pilnībā izmantot šo elementu sniegto potenciālu un labumus.

Kā ziņots, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme Briselē norisinājās vakar, 23.janvārī, un to pavadīja arī vērienīgi ES lauksaimnieku protesti pret intervences ceļā iepirktā piena pulvera pārdošanu tirgū. Akcijas laikā zemnieki ar spēcīgiem izsmidzinātājiem no traktora izpūta uz ES Padomes ēku aptuveni piecas tonnas piena pulvera.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu