Rinkēvičs: Latvija neplāno ierobežot elektroenerģijas pirkšanu no Astravjecas AES

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Latvijas valdība atbalsta Lietuvas nostāju jautājumā par nepieciešamību pieprasīt augstākus drošības standartus Baltkrievijā topošajai Astravjecas atomelektrostacijai (AES), bet neplāno pieņemt likumus, kas paredzētu ierobežot elektroenerģijas pirkšanu no šīs spēkstacijas, intervijā ziņu aģentūrai BNS Lietuvā norādījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Viņš pastāstījis, ka šos jautājumus pārrunājis gan ar Baltkrievijas ārlietu ministru, gan Starptautiskās atomenerģijas aģentūras pārstāvjiem, bet vienlaikus paudis viedokli, ka Astravjecas AES «kļuvusi par Lietuvas iekšpolitikas jautājumu», kurā viņš nejauksies.

Runājot par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu, Rinkēvičs norādījis, ka par to vispirms jālemj ekspertiem, nevis politiķiem, jo pieredze liecina, ka priekšlaicīga politiķu iejaukšanās var radīt šķēršļus reģionālo projektu īstenošanai.

Lietuva šobrīd apsver iespēju pieņemt likumu bloķēt elektroenerģijas importu no Astravjecas AES, paužot bažas, ka šī spēkstacija, kas tiek celta aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas, neatbildīs drošības prasībām.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas nostāja šai jautājumā atšķiras, Rinkēvičs atbildējis, ka Latvija atbalsta Lietuvas nostāju un saprot kaimiņvalsts bažas par vides un drošības standartiem, taču ietur nostāju, ka «pēc iespējas vairāk jārunā ar baltkrieviem».

«Mēs neejam tik tālu, ka apsvērtu kādus likumus, bet domājam, ka drošības un vides standartiem jābūt visaugstākajā līmenī. Esam daudz diskutējuši par to ar Baltkrievijas kolēģiem un saņēmuši apliecinājumus, ka viņi to uzskata par ļoti svarīgu jautājumu. Tas paliks mūsu darba kārtībā, bet šobrīd neiešu tik tālu, lai teiktu, ka mēs apspriestu tādus vai citādus likumus. Negribu teikt, ka mums ar Lietuvas kolēģiem būtu lielas domstarpības, mēs diskutējam par šo jautājumu divpusējā kārtā, Baltijas valstu formātā,» sacījis Latvijas ārlietu ministrs. «Saprotu, ka Lietuvas iekšpolitikā tas ir karsts jautājums. Bet iekšpolitiku es nedomāju komentēt.»

Vaicāts par Latvijas valdības plāniem attiecībā uz Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropu, viņš atgādinājis, ka šis jautājums pārrunāts nesenās Lietuvas jaunā premjerministra Sauļus Skverneļa vizītes laikā Rīgā.

«Mēs stingri piekrītam, ka jāstrādā pie sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas tirgiem. To atrisināt un izstrādāt perspektīvu plānu atstājām ekspertu un enerģētikas ministru - vai mūsu gadījumā ekonomikas ministra - ziņā,» norādījis Rinkēvičs. «Es ļoti priecājos redzēt, kā darbojas Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojums, mūsu integrācija Ziemeļvalstu tirgū ir veiksmes stāsts. Mēs runājam arī ar saviem draugiem Polijā un ar Eiropas Komisiju.»

Jautāts par Latvijas viedokli attiecībā uz to, kā labāk veikt sinhronizāciju - caur Poliju vai caur Ziemeļvalstīm, viņš atbildējis, ka labākais risinājums jāatrod ekspertu diskusijās.

«Diemžēl pagātnē mēs daudz diskutējām, piemēram, pirms pieciem sešiem gadiem, par atomelektrostaciju Lietuvā. Bija zināmas viedokļu atšķirības, un tad Lietuvā tika izsludināts referendums,» atgādinājis Rinkēvičs. «Diskutējām par reģionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Dažkārt mums ir atšķirīgi viedokļi, un vismazāk es vēlētos, lai politiķi iejaucas, pirms eksperti ir nonākuši pie vislabākajiem atzinumiem.»

«Diemžēl pieredze liecina - jo vairāk politiķi ieņem to vai citu nostāju, iekams eksperti snieguši drošus atzinumus vai vismaz izraudzījušies labus variantus, jo pēc tam sliktāk mums visiem. Mēs esam atvērti diskusijai, priekšlikumiem, bet nedomāju, ka šobrīd būtu pareizi izdarīt kaut kādus galīgos secinājumus. Mums vēl jārunā ar Eiropas Komisiju, ar mūsu trīspusējiem ekspertiem un vienkārši jāredz viss kopskats, iekams valdības paziņo galīgos atzinumus. Gribu izvairīties no pagātnes kļūdām, kad pēc ilgām diskusijām, dažkārt ar abpusējām apsūdzībām, viss beidzies, atklāti sakot, ar neko. Bet mums ir tāda pieredze,» viņš atzinis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu