Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, intervijā sacīja «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.
Buks: Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji ir banku konkurenti, bet to attīstība atkarīga no uzraudzības prasībām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Pievienots FKTK komentārs 3. un 4.rindkopā.)
Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.
Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza aģentūrai LETA paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.
FKTK vērš uzmanību, ka maksājumu iestāžu, e-naudas iestāžu, krājaizdevu sabiedrību darbības modeļi un veidi, kā arī darbības riska profili var atšķirties, līdz ar to arī veicamo pasākumu apjoms noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā var būt atšķirīgs, ievērojot pamatprincipu, ka klienta izpēte tiek veikta atbilstoši piemītošajiem riskiem. Piemēram, ir maksājumu iestādes, kuru darbība pamatā ir komunālo, televīzijas un tamlīdzīgu rēķinu apmaksa, kas neparedz darījuma attiecību nodibināšanu ar maksātāju, vai, piemēram, konta atvēršanu maksātājam. Līdz ar to arī likumā noteiktie pasākumi tiek veikti atbilstoši šim pakalpojumam piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska līmenim - citādākā apjomā nekā gadījumā, kad tiek atvērts konts bankā, kuru paredzēts pastāvīgi izmantot maksājumu veikšanai.
Buks atzīmēja, ka darbības sākumā īstermiņa aizdevēji vairāk orientējās uz specifisku klientu segmentu, sevišķi pēc krīzes nebanku kreditētāji strādāja ar tā dēvēto «junk» segmentu jeb cilvēkiem, kas īsti nekur nevar aizņemties, kam nav pietiekamu ienākumu. Taču tagad īstermiņa aizdevēji strauji mainās, un ilgtermiņā šie spēlētāji noteikti varētu būt konkurenti. Viņš atzina, ka bankas to regulējuma dēļ diemžēl nevar būt tik ātras un konkurētspējīgas. No otras puses, arī klientiem vajadzētu vairāk lietot banku kredītkartes.
Tāpat «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs pauda uzskatu, ka nebanku pakalpojumu sniedzējus nevar neņemt vērā - tie noteikti būs un attīstīsies. Taču to attīstība ilgtermiņā būs atkarīga no šīs nozares spēlētāju regulējuma. «Tas patiesības mirklis, manuprāt, iestāsies tad, kad arī šiem aizdevējiem tiks piemērotas tās pašas uzraudzības prasības kapitāla pietiekamībai, atbilstības, naudas atmazgāšanas un citās jomās, kas tiek piemērotas bankām. Tad mēs redzēsim, vai tādiem atsevišķu produktu sniedzējiem kā nebanku kreditētājiem arī turpmāk būs interesanti turpināt savu komercpraksi,» sacīja Buks.
Vienlaikus savstarpējo aizdevumu platformas Buks nevērtēja kā nozīmīgus konkurentus bankām. «Savstarpējo aizdevumu platformas pēc būtības ir «Auseklītis II», tikai tehnoloģiski attīstītākas. Ar zināmu PR piešprici savstarpējo aizdevumu platformas izveidotas par tādu kā Latvijas veiksmes stāstu, «fintech» uzņēmumiem. Bet kas šie uzņēmumi ir? Savstarpējo aizdevumu jomā nav nekāda regulējuma. Ieguldītājs saņem pretī it kā nodrošinājumu - kaut kādu eksotisku valstu papīrus - un dzīvo laimīgi, līdz kaut kādam laikam saņemot 10-12% gadā. Tā jau nenotiek. Šiem uzņēmumiem nav nekādu kapitāla prasību,» sacīja «Nordea Bank» Latvijas filiāles vadītājs.
Pērn Somijā «Nordea» iedzīvināja projektu «Nordea Crowdfunding» - investīciju kolektīvās finansēšanas platformu, caur kuru «Nordea» klienti Somijā var ieguldīt līdzekļus uzņēmumos, kļūstot par līdzīpašniekiem. Baltijā šāda projekta «Nordea» nav. Buks pieļāva, ka teorētiski būtu iespējams kaut ko tādu veidot arī Latvijā un platforma varētu, piemēram, savest kopā pārtikušus «Private Banking» klientus un «Nordea» biznesa skolu - jaunus uzņēmumus pašā to sākuma stadijā. Tomēr kopumā Buks vērtēja, ka bankai šādas platformas veidošana tikai Latvijā nebūtu liels bizness, jo mūsu valstī pieprasījums nav tik liels, tirgus ir pārāk mazs, un šādā gadījumā drīzāk būtu vajadzīgs ļoti liels pārrobežu bizness.