Ģenerālvienošanās parakstīšanu būvniecības nozarē nopietni apdraud plāni ieviest ģenerāluzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju nodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksu, sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ņemot vērā, ka nozares uzņēmumu ģenerālvienošanās par minimālo algu līmeņiem ir efektīvākais instruments, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, viena no Latvijas Būvuzņēmēju partnerības prioritātēm šogad būs turpināt darbu pie ģenerālvienošanās noslēgšanas.
«Darbs tiks īstenots divos virzienos - pirmkārt, ir svarīgi valsts atbalsta pasākumi tiem uzņēmumiem, kuri parakstīs ģenerālvienošanos. Otrs virziens ir plašas diskusijas ar būvniecības nozares uzņēmumiem visos Latvijas reģionos,» skaidroja Fromane.
Vienlaikus Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja uzskata, ka ģenerālvienošanās parakstīšanu šobrīd ļoti nopietni apdraud Finanšu ministrijas priekšlikums no šā gada 1.jūlija ieviest ģenerāluzņēmēja atbildību par apakšuzņēmēju nodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksu.
«Nozares uzņēmumi uzskata, ka Finanšu ministrijas priekšlikums nekādā veidā nesasniedz izvirzīto mērķi - mazināt ēnu ekonomiku un aplokšņu algas būvniecības nozarē. Tā vietā ir radīts ārkārtīgi sarežģīts mehānisms gan darbinieku darba laika uzskaitei, gan VSAOI nomaksas aprēķināšanai. Turklāt tas ne vien radīs papildu izmaksas un administratīvo slogu būvniecības nozares uzņēmumiem, bet pastāv augsts risks, ka sarežģītās sistēmas dēļ būs grūti to ieviest praksē, kā arī radīsies strīdi starp nozares uzņēmumiem par nodokļu aprēķināšanas kārtību,» skaidroja Fromane.
Viņa piebilda, ka Finanšu ministrijas piedāvātais modelis ieviesīs dažādus nodokļu aprēķināšanas un nomaksas modeļus būvniecības nozarē - viena sistēma publiskajiem iepirkumiem, otra privātajiem. Paredzams, ka tiks pieļauts liels kļūdu apjoms gan VSAOI aprēķināšanā, gan nomaksā.
Fromane sacīja, ka daudz vienkāršāk ieviešams būtu bijis Saeimas deputātu iesniegtais alternatīvais priekšlikums - visu publisko būvdarbu gadījumā un privātajiem būvdarbu līgumiem virs viena miljona eiro noteikt ģenerāluzņēmējam pienākumu pirms katra maksājuma veikšanas apakšuzņēmējiem pārliecināties, ka apakšuzņēmējiem (un arī tā piesaistītajiem uzņēmējiem) nav VSAOI parādi, kas pārsniegtu 150 eiro (analoga prasība kā piedaloties publiskajos iepirkumos). Tas attiektos uz visiem apakšuzņēmēju posmiem.
«Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas priekšlikumu šis ir nesalīdzināmi efektīvāks mehānisms, kas neietver tik nesamērīgi birokrātiskus un administratīvus slogus,» norādīja Fromane.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija plāno janvāra vidū izvērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības sagatavotos grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas skar solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Paredzēts, ka šie priekšlikumi tiks skatīti komisijas sēdē 18.janvārī.
Saeima pērn 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz ieviest solidāro atbildību nodokļu jomā būvniecības nozarē starp ģenerāluzņēmumu un apakšuzņēmumu.
Vairāki priekšlikumi, kas paredzēja šo normu ieviest vēlāk vai arī mainīt, atbalstu parlamentā neguva. Vairāki koalīcijas deputāti arī mudināja noteikt, ka norma par solidāro atbildību stājas spēkā no 2017.gada 1.jūlija, nevis 1.janvāra. Tomēr šī iecere Saeimas vairākuma atbalstu neguva.
Likuma izmaiņu mērķis ir mazināt fiktīvu uzņēmumu piesaisti un neidentificētu darbinieku nodarbināšanu.
Galvenā būvdarbu veicēja atbildības nodokļu jomā ieviešanas lietderības izvērtēšanai tika rīkotas vairākas sanāksmes, kurās piedalījās Valsts ieņēmumu dienests (VID), Konkurences padome, Būvniecības valsts kontroles birojs, Ekonomikas ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Būvnieku asociācija. Lai arī nav panākta vienošanās par šo regulējumu un ir izteikti iebildumi, likumprojekts netika arī vienbalsīgi noraidīts, iepriekš skaidroja Finanšu ministrija (FM).
Grozījumi ir primāri vērsti uz nodokļu krāpniecības apkarošanu garajās apakšuzņēmumu ķēdēs (netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algas, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību), vienlaikus tas veicinās labāku darba laika uzskaiti, jo tādu ir nepieciešams ieviest likumā paredzēto maksājumu nodrošināšanai, uzskata FM.
Garajās apakšuzņēmēju ķēdēs grūti izsekot darba tiesību un darba aizsardzības prasību izpildei, skaidroja FM. Zemākie apakšuzņēmēji bieži cenšas vai ir spiesti izpildīt darbu ar zemākām darbaspēka izmaksām, tādējādi ekonomējot nodokļu jomā («aplokšņu algas»). Tāpat bieži norīkotie darba ņēmēji nevarot iesniegt sūdzības par neizmaksātas darba atlīdzības piedziņu pret darba devēju, jo uzņēmums ir pazudis vai atzīts par maksātnespējīgu. Savukārt ģenerāluzņēmējs, aizbildinoties ar to, ka nevar kontrolēt apakšuzņēmēju pienākumu izpildi pret to darbiniekiem, atbildību neuzņemas. Rezultātā darbinieki bieži vien nesaņem atlīdzību par savu darbu, kā arī nevar īstenot savas tiesības.
FM iepriekš norādīja, ka nodokļu auditos konstatētas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas, ka auditējamais nodokļu maksātājs PVN deklarācijās uzrāda nenotikušus darījumus (preču iegādi, pakalpojumu saņemšanu), lai iegūtu fiskālās priekšrocības PVN pārmaksu atmaksu veidā. Auditos apkopotais pierādījumu kopums liecina par to, ka komersants apzināti iesaistās shēmās, lai gūtu papildu brīvos naudas līdzekļus, kas, iespējams, tiek izmantoti «aplokšņu algām» vai citiem mērķiem, vai tiek samazināts budžetā maksājamais PVN.
FM uzsvēra, ka jaunais regulējums daļēji nodrošinās samaksas veikšanu no ģenerāluzņēmēja apakšuzņēmējam.
