Latvijas uzņēmēju un sabiedrības kopumā attieksme pret aizņemšanos joprojām ir piesardzīga, aģentūrai LETA atzīmēja Latvijas «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.
«Swedbank» vadītājs: uzņēmēji un sabiedrība joprojām piesardzīgi pret aizņemšanos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka 2016.gadā bankas turpināja darboties negatīvu procentu likmju apstākļos, kas ir ļoti izdevīgi kredītņēmējiem, taču mazāk motivējoši krājējiem. Vienlaikus zemās likmes bija viens no faktoriem, kāpēc 2016.gads bija pozitīvs pagrieziena punkts kreditēšanā, - pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā gan «Swedbank», gan Latvijā kopumā tautsaimniecībai izsniegto aizdevumu apmērs ir pieaudzis.
«Tomēr uzņēmēji un sabiedrība kopumā joprojām ir piesardzīgi ar aizņemšanos attīstībai – uzņēmumu pusē jūtamas bažas par ekonomikas attīstības tempu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī vēlme sagaidīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Tikmēr mājsaimniecības arvien izsvērtāk pieņem lēmumus par aizņēmumiem, salāgojot tos ar uzkrājumiem un nākotnes plāniem. Vienlaikus būtiskākais šķērslis kreditēšanai saglabājas ienākumu caurspīdības trūkums - līdz pat 70% no kredītu atteikumiem uzņēmumiem un privātpersonām galvenais iemesls ir caurspīdīgu ienākumu trūkums,» teica bankas vadītājs.
Tāpat Rubenis minēja, ka Latvijas banku sektorā turpinās konsolidācija - «Swedbank» šogad iegādājās «Danske Bank» privātpersonu klientu portfeļus Latvijā un Lietuvā, savukārt par apvienošanās plāniem paziņoja «Nordea» un DNB. «No spēcīgas konkurences vienmēr ieguvējs ir patērētājs, jo bankas arvien vairāk investē klientu servisā, pakalpojumos un tehnoloģijās, lai stiprinātu attiecības ar klientiem,» viņš piebilda.
«Swedbank» valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka būtisks faktors ir arī banku regulācijas un pašregulācijas pastiprināšanās. «Mēs ļoti augstu vērtējam banku uzraugu aktīvo darbu, nosakot arvien augstākus standartus un stingri pieprasot to ievērošanu visiem tirgus dalībniekiem. Arī «Swedbank» aizvadītajā gadā saņēma regulatora norādes par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām, kas pamudināja mūs paātrināt darbu pie nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu un procesu pilnveides. Šāda nozares sapurināšana vidējā termiņā uzlabos Latvijas banku sistēmas kopējo reputāciju,» pauda Rubenis.
Viņš arī minēja, ka nozīmīgs darbs šogad veikts klientu anketēšanā, lai atbilstoši likumam noskaidrotu, kuri no klientiem ir politiski nozīmīgas personas. Tas iezīmēja nepieciešamību pēc valstiskas šādas datu bāzes izveidošanas un nodrošināšanas.
Pēc aktīvu apmēra «Swedbank» ir lielākā banka Latvijā.