«Ir jāvienojas par skaidri redzamu ceļu, kā mēs celsim Latvijas demogrāfiju. Mēs šobrīd satraucamies par nodokļiem, taču ir skaidrs, ka Latvija šobrīd noveco un izmirst, kas nozīmē tikai to, ka nodokļus drīz nebūs no kā iekasēt,» tā portālam TVNET norāda Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš uzskata, ka nopietnai demogrāfijas programmai sevī jāietver konkrēti soļi, piemēram, 10 000 eiro pabalsts par trešo bērnu.
Uzņēmējs norāda: "Lai arī mūsu grupas uzņēmumus mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) izmaiņas nekādi neietekmēs, uzskatu, ka valdības izvēlētais ceļš - pakāpeniski paaugstināt MUN likmi - ir pareizs. Kāpēc? Tas ir instruments, kā ilgtermiņā jaunos uzņēmējus iemācīt vai pieradināt maksāt nodokļus valstij.
Pieņemu, ka daudzi, kas ir MUN maksātāji, strādā divos vai pat trijos darbos. Sakārtojot nodokļus, iespējams, dažiem uzņēmējiem, kas ir pelēkajā sektorā un nemaksā visus nodokļus, būs jāpārskata sava uzņēmējdarbība, piemēram, veicamais darbs jāautomatizē. Par ceļa nodokli runājot,
ir pareizi, ka par vidi piesārņojošam darbībām ir jāmaksā vairāk,
taču valstij pretim ir jādod labi ceļi, citādi sanāk, ka maksājam lielus nodokļus un maksājam arī par uz nesalabotiem ceļiem salauztām automašīnām, un tās jau ir vismaz dubultas izmaksas."
Jānodrošina iespēja šķirot atkritumus
Runājot par nākamo gadu, Simanovičs akcentē, ka valdības iecerētā Dabas resursu nodokļa (DRN) paaugstināšana par poligonos noglabājamajiem atkritumiem ir kompetenti un pietiekami ātri jāpārvirza uz patērētāju, lai ikviens atkritumu radītājs aktīvāk sāktu rīkoties un šķirotu atkritumus.
«Uzņēmēji ir ieguldījuši milzīgas investīcijas savu uzņēmumu jaudu palielināšanai, taču atkritumu daudzums samazinās - ekonomiskas stagnācijas un demogrāfisku iemeslu dēļ, un uzņēmumu darbība vairs nav rentabla.
Iedzīvotājus viennozīmīgi skars maksas paaugstināšana par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu,
taču nevajadzētu atkritumu apsaimniekotājus uztaisīt par grēkāžiem. Eiropas direktīvu prasības par poligonos noglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu attiecas uz visām Eiropas valstīm, un Latvija nav izņēmums.
Lai iedzīvotāji šķirotu atkritumus, ir jānodrošina šāda iespēja. 70% iedzīvotāju ir gatavi šķirot atkritumus, ja vien šāda iespēja ir nodrošināta, - tātad šeit ir mājas darbs arī pašvaldībām - sakārtot atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības iekšienē - radīt motivāciju rast vietu šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem vai konteineriem šķirotajiem atkritumiem.»
Svarīgākie notikumi šogad
«Lielākie notikumi šogad iezīmējušies saistībā ar mūsu grupas uzņēmumu Liepājā - «Eko Kurzeme», kur Grobiņā gada sākumā atklājām sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu. Rūpnīcas izveidē investējām 3,25 miljonus eiro, un rūpnīca apkalpo visu Liepājas reģionu.
Un otrs - uzņēmums «Eko Kurzeme» ir ieguvis tiesības turpmākos septiņus gadus apkalpot lielāko daļu Liepājas pilsētas teritorijas un Grobiņas, Aizputes un Pāvilostas novadu. Ar šo konkursu Liepāja ir pierādījusi visai Latvijai: ja grib paveikt reformas, tad to var izdarīt, pretstatā Jūrmalas piemēram, kur jau gadu nevar izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.»
Uzņēmējs atzīmēja, ka kompānija jau šobrīd strādā pie vērienīga investīciju projekta, kas būs ne tikai apjomīgākais līdz šim Eco Baltia grupas vēsturē, bet arī Latvijas un Baltijas mērogā polimēru pārstrādes jomā un nodrošinās darbu augsti kvalificētiem speciālistiem ar labu atalgojumu. «Polimēru parkā» ir plānots ieguldīt 16 -20 miljonus eiro, izveidojot ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotu rūpnīcu, kurā darbs būtu maksimāli automatizēts.
Kas nākamajā gadā būtu jāpaveic valdībai?
Simanovičs uzskata, ka valdībai beidzot nopietni jāpieķeras demogrāfijas jautājuma risināšanai.
«Ir jāvienojas par skaidri redzamu ceļu, kā mēs celsim Latvijas demogrāfiju. Mēs šobrīd satraucamies par nodokļiem, taču ir skaidrs, ka
Latvija šobrīd noveco un izmirst, kas nozīmē tikai to, ka nodokļus drīz nebūs no kā iekasēt.
Nopietnai demogrāfijas programmai sevī jāietver konkrēti soļi, piemēram, 10 000 eiro pabalsts par trešo bērnu, tā motivējot ģimeni pieņemt lēmumu par labu trešajam bērnam. Tāpat kā lēmumiem par nodokļiem ir jābūt prognozējamiem, jo svarīgāka ģimenei ir stabilitāte un prognozējamība, kā arī atbalsts no valsts puses.»
